Latvietis un krievs: Miers! Draudzība! Uzlīme!

© SputnikUzlīme "divu tautu draudzības"
Uzlīme divu tautu draudzības - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Varētu likties, kurš gan varētu apvainoties uz simpātijas izteikšanu un draudzības piedāvājumu? Lūdzu, jums – apvainojās.

RĪGA, 10.jūnijs — Sputnik. Biznesmenis Leo Junzis, pagātnē pazīstams kā slavenais radījuma "Ažuaž" autors Ļoļiks, nesen izdrukāja uzlīmi, kurai būtu jākļūst par draudzības simbolu starp krieviem un latviešiem. Taču re kāda neraža: ja krievi visu saprata pareizi, tad latvieši gan apvainojās.

Uzlīmes ideja mājoja gaisā, un "divu tautu draudzības" grafisko atspoguļojumu savā lapā publicēja slavenā blogere un svētku organizatore Jeļena Tonova.

Депутат Сейма Эдвин Шноре - Sputnik Latvija
Četras organizācijas vērsušās Ģenerālprokuratūrā ar sūdzību pret Edvīnu Šnori

Idejai bija liela atsauksme Facebook "Like&Share" skaitā. Interneta veikala Sikumi.lv īpašnieks Leo Junzis, būdams grafiskās latviešu un krievu draudzības atspoguļojuma iedvesmots, izdrukāja uzlīmes.

"Šī uzlīme ir stilīgs aksesuārs, kurš uzsver personīgo pozīciju. Pietiek karot, mēs visi esam līdzīgi, mums nav ko pārdalīt! Uzlīme ir paredzēta ieejas durvīm, jūsu īpašumam, automašīnai un t.t. Parādiet apkārtējiem, ka jums nav nekā kopīga ar tiem, kas grib mūs nošķirt!"

Taču izrādās, ka viss nav tik vienkārši. Pirmā publikācija presē savāca daudzus kritiskus komentārus, gan krievu, gan latviešu valodā. Ja krievu komentētāji lielākoties sūdzējās par cenu, taču ideju uzskatīja par labu, tad latviešu iebildumi bija daudz nopietnāki — ideoloģiski.

© SputnikLeo Junzis
Лео Юнзис - Sputnik Latvija
Leo Junzis

Lai vai cik tas savādi nebūtu, taču latvieši šo zīmējumu asociē nevis ar draudzību starp Latvijas pilsoņiem, bet gan ar iejaukšanos personīgajā dzīvē un piedāvājumu mīlēt "valsti-agresoru"," pastāstīja Leo Junzis Sputnik. Latviešu komentāros pastāvīgi parādās Ukrainas temats, kaut gan zīmējumā tā vispār netiek apzīmēta. Būtībā šie komentētāji uztver trīs krāsu karogu nevis kā nacionalitātes apzīmējumu, bet gan piederību valstij, kaut gan zīmējuma ideja ir pavisam cita.

Pēdējā tautas skaitīšana rāda, ka Latvijā dzīvo 62% latviešu, 26% krievu un 12% citu nacionalitāšu pārstāvji, kurus pārsvarā var saukt par krievvalodīgajiem.

Nepilsoņa pase. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Yle: soms no krieviem uzzinājis, kā iegūt Latvijas pilsonību

Turklāt, krievi lielākoties dzīvo lielajās pilsētās. Piemēram, Rīgā dzīvo 54% nelatviešu, Daugavpilī — vairāk nekā 80%, Rēzeknē — 54%, Jūrmalā, Ventspilī, Jelgavā, Liepājā, Jēkabpilī — ap 40% nelatviešu. Sarakstu var turpināt.

Draudzībai starp divām lielajām etniskajām Latvijas kopienām varētu būt liela nozīme valsts stiprināšanā. Iespējams, kāds oficiālā līmenī ieinteresēsies par šīs draudzības grafisko atspoguļojumu, un, vai nu uzskatīs to par labu simbolu, vai arī piedāvās savu. Protams, simbolam ir jābūt saprotamam abām kopienām un jāsekmē apvienošanās, nevis sadalīšanās.

Uzlīmes tikko parādījās pārdošanā, un pagaidām par tām vairāk runā, nevis pērk tās. Raksturīgi ir tas, ka, spriežot pēc pircēju uzvārdiem, draudzības ideja ir vairāk pieprasīta krievvalodīgo iedzīvotāju vidū.

Ziņu lente
0