Somijas avīzes Yle žurnālists Gustafs Antels pārrunājis nacionālās identitātes jautājumus ar divām krievvalodīgām meitenēm, kuras nolēmušas iegūt Latvijas pilsonību. Portāls InoSMI publicē raksta tulkojumu.
latvija-pilsoniba-naturalizacija-vesture-reakcija-krievi
Latvijas Radio žurnāliste Ksenija Koļesņikova un viņas kolēģe Anna Štefane janvārī paziņoja par vēlmi iegūt Latvijas pilsonību.
"Visu mūžu biju nepilsone, un tagad esmu nolēmusi to mainīt," — paziņojusi Ksenija.
Krāsainas pases
No 500 tūkstošiem etnisko krievu, kuri šodien dzīvo Latvijā, vairāk nekā pusei ir tā dēvētās pelēkās pases, proti, viņi ir nepilsoņi. Viņu tiesības balsot ir ierobežotas, uz tiem neattiecas brīvība pārvietoties ES robežās. Viņiem ir grūtāk ceļot, strādāt un mācīties ārzemēs. Turklāt viņi nevar strādāt visos sabiedriskajos sektoros.
90. gados Latvija nolēma, ka krievi un krievu bērni, kuri pārcēlušies uz Baltiju padomju laikā, nesaņems Latvijas pilsonību automātiski. Lai iegūtu pilsonību, tiem jāatbilst noteiktiem kritērijiem, primāri ir jākārto valodas tests, kā arī vēstures un kultūras pamata pārbaudījums.
Gandrīz 250 tūkstošiem krievu ir Latvijas pilsonība, dažiem tā ir vēsturisku iemeslu dēļ — Latvijā vienmēr dzīvojuši krievi, taču lielākā daļa ir ieguvusi pilsonību, nokārtojot nepieciešamos pārbaudījumus.
"Es jau reiz mēģināju, taču toreiz nebiju pietiekami motivēta. Jaunieši bieži tā domā: protams, var nokārtot testu, taču dzīve ir pietiekami laba arī bez tās," — saka Ksenija.
"Daudzi krievi apvainojās, ka Latvija nolēmusi nepiedāvāt viņiem pilsonību automātiski. Bieži viņiem tā ir principa lieta — nesaņemt Latvijas pilsonību," — saka Anna.
Kādi ir jūsu pierādījumi
Procesu veido trīs posmi: reģistrācija, valodas pārbaudījums, kā arī pilsonisko zināšanu un vēstures tests.
Ksenija augusi vidē, kur latviešu valoda bija ikdienas dzīves sastāvdaļa, tāpēc viņai nebija grūtību ar vizīti Pilsonības un migrācijas dienestā. Tur uzreiz konstatēja, ka viņa pietiekami labi pārvalda latviešu valodu, un viņai nav jākārto eksāmens.
"Man bija lielisks latviešu valodas skolotājs," — atzīmē Ksenija.
Turpretī Anna uzskata, ka situācija bija pazemojoša. Kad dienesta darbinieki aplūkojuši viņas dokumentus, viņi secinājuši, ka Štefanei jākārto valodas pārbaude. Viņi uzskatījuši, ka Annas dzīve nav pietiekoši integrēta Latvijas sabiedrībā.
"Esmu dzimusi Latvijā, kāpēc man kaut kas jāpierāda? Es neesmu vainīga un esmu nogurusi no tā, ka no manis gaida, ka man jānoskaidro, kurš ir vainīgs pie situācijas, kas izveidojusies Latvijā," — skaidro meitene.
Taču valodas tests, pēc viņas teiktā, bija viegls. Bija arī vēstures un kultūras pamatu tests. Abas meitenes bija patīkami pārsteigtas ar to, cik pieklājīgi un draudzīgi pret viņiem izturējās dienesta darbinieki.
"Viņi izskatījās tik apmierināti ar to, ka mēs esam ieradušās, — saka Anna. — Nebija ne nacionālisma pazīmju, ne provokāciju."
Ksenijai visgrūtāk izrādījās pašai nodziedāt Latvijas himnu komisijas priekšā.
"Tieši ar himnu es izgāzos pagājšreiz, — viņa stāsta. — Es negribēju dziedāt un nolēmu to nodot rakstiskā veidā. Uz papīra visas gramatiskās kļūdas bija skaidri redzamas."
Tautība — "Latvijas krievs"
Anna un Ksenija pastāstīja, ka saņēmušas blogā uzmundrinošas un pozitīvas atsauksmes no latviešu lasītājiem un vienlaikus daudz saniknotu komentāru no krieviem.
"Daudzi uzskata mums par nodevējām," — saka Anna.
Pēc meiteņu teiktā, viņu pozitīvā attieksme pret Latviju krieviem šķiet provokatīva: "Viņi neiebilst, ja gribi iegūt Latvijas pasi, lai aizbrauktu uz ārzemēm, bet kad saprot, ka mēs uzskatām Latviju par savām mājām, saniknojas".
Gan Ksenija, gan Anna nokārtoja naturalizācijas pārbaudi aprīļa beigās.
Ksenija Koļesņikova jau ieguvusi Latvijas pilsonību, bet Anna Štefane pilsonības iegūšanas procedūru izies maija vidū.
