RĪGA, 8. jūnijs — Sputnik. Lidmašīnas Tu-154, kurā lidoja Polijas prezidents Lehs Kačiņskis, avārijas cēlonis bija lidmašīnas nelielais lidojuma augstums zem drošības robežas (100 metri), kā rezultātā notika sadursme ar koku, vēsta RIA Novosti.
"Tā kā lidmašīnas spārni tika atrasti bērzā, bet bērza fragmenti — spārnā, kā arī, pamatojoties uz visas esošās informācijas komplekso analīzi, ieskaitot gaisa kuģa nepārvaldīto apvēršanos "uz muguras" pēc sadursmes ar bērzu, SAK komisija viennozīmīgi secinājusi, ka tieši šī sadursme izraisīja gaisa kuģa bojāeju," – paskaidroja Starpvalstu aviācijas komitejas aviokatastrofas izmeklēšanas tehniskās komisijas (SAK) priekšsēdētājs Aleksejs Morozovs.
Polijas prezidenta Leha Kačiņska lidmašīna Tu-154 2010. gada aprīlī laikā gāja bojā, piezemējoties lidostā "Smoļensk-Severnij". Lidmašīnā atradās 96 cilvēki: 88 pasažieri un astoņi apkalpes locekļi, viņi devās piedalīties sēru pasākumos Katiņā. Izdzīvojušo katastrofā nebija.
SAK tehniskā komisija publiskoja galīgo ziņojumu par katastrofu 2011. gadā, gadu pēc katastrofas, tomēr līdz šim Varšava periodiski atspēko komisijas secinājumus.
2015. gada novembrī Polijas valdība grasījās apstrīdēt Strasbūrā katastrofas izmeklēšanas rezultātus.
"Mēs sūdzēsimies Strasbūrā par Krieviju par izmeklēšanas vilcināšanu, arbitrāža tiesās par mūsu īpašuma aizturēšanu, lai tiktu panākts spriedums, kas uzliktu Krievijai par pienākumu atdot mums īpašumus (lidmašīnas Tu —154 M atlūzas)," — skaidroja Polijas Ārlietu ministrijas vadītājs Vitolds Vaščikovskis
Terorakta versija
Pagājušā gada aprīlī Polijas aizsardzības ministrs Antonijs Macerevičs paziņojis, ka uz klāja noticis terorakts un tā mērķis bija "atstāt Poliju bez vadības". Kremlis asi reaģēja uz šādu apgalvojumu.
"Ziniet, tas ir pietiekami nepamatots paziņojums. Un patiesībā mums visiem, un tai skaitā publiskā plaknē, bija iespēja iepazīties ar šīs briesmīgās traģēdijas apstākļiem," — teica Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Morozovs paziņojis, ka "netika konstatēta nekādu spridzināšanas vielu ietekme lidmašīnā".
Pazaudētas sekundes
2016. gada septembrī Varšava iepazīstināja ar jaunās izmeklēšanas pirmajiem rezultātiem. Polijas komisijas vadītāja vietnieks Kazimežs Novačiks paziņojis, ka Kačiņska lidmašīnas sabrukums sākās 900 metrus pirms traģēdijas vietas. Signāls par dzinēja defektu tika fiksēts 15 metru augstumā.
Pēc komisijas pārstāvja teiktā, no poļu reģistratora, kas bija lidmašīnā, izgaisušas 3 sekundes ieraksta, no Krievijas — 5 sekundes. Kā apgalvo Novačiks, "izgrieztā ieraksta daļā bija informācija par dzinēja defektu…15 metru augstumā".
Tāpat Novačiks paziņojis, ka jaunās aviokatastrofas izmeklēšanas komisijas ekspertiem neizdevās atrast pierādījumus versijai par to, ka lidmašīnas pilotu kabīnē atradās ģenerālis Andžejs Blaščiks, kurš piespieda ekipāžu piezemēties, neskatoties uz sliktajiem laika apstākļiem.
Dispečeru vaina
Varšava centās uzvelt vainu par notikušo Krievijas dispečeriem: pēc ekspertu domām, viņi maldinājuši Kačiņska lidmašīnas pilotus, norādot nepareizu attālumu līdz skrejceļam. Morozovs noliedz šos apgalvojumus.
"Pēc gaisa kuģa ekipāžas nolaišanās pieprasījuma augstuma samazināšana bija atļauta tikai līdz drošam augstumam – 100 metriem, kas atbilst lidlauka meteoroloģiskajam minimumam. Svarīgi uzsvērt, ka nosēšanās atļauju lidojumu vadības grupa nav sniegusi," — norādīja viņš.
