RĪGA, 19. aprīlis — Sputnik. Klāra Viržikovska, poļu žurnāliste, kas sadarbojas ar franču preses izdevumiem un televīzijas kanāliem, pastāstīja neatkarīgajam tīmekļa resursam Slate.fr par pašreizējo situāciju Polijā. Viņas rakstu pārtulkoja un publicēja arī InoSMI.
13. aprīlī Eiropas Parlaments pauda bažas par situāciju, kāda izveidojusies Polijā. Grozījumi Plašsaziņas līdzekļu likumā, ko 7. janvārī apstiprināja Polijas prezidents Andžejs Duda, dāvā valsts finanšu ministram tiesības iecelt Valsts televīzijas TVP un Polijas radio vadību, savukārt grozījumi likumā par Konstitucionālo tiesu dod tiesības prezidentam uz 3 gadiem iecelt tribunāla priekšsēdētāju, bet valdošajai partijai – ievēlēt tribunāla sastāvā 5 jaunus tiesnešus no piecpadsmit.
Eiropa uztraucas, taču Polija neatlaidīgi turpina konservatīvo revolūciju. Pirms dažām nedēļām tika apdraudētas aborta tiesības, kuru Polijā gandrīz vispār nav, – aborti ir atļauti tikai gadījumā, ja apdraudēta sievietes dzīvība, ja grūtniecība iestājusies izvarošanas rezultātā vai embrijam konstatēti nopietni attīstības traucējumi. Pašlaik katru nedēļas nogali notiek konservatoru demonstrācijas (ar baznīcu priekšgalā), kuru dalībnieki pieprasa aizliegt grūtniecības pārtraukšanu un pat atcelt pirmdzemdību ārsta apskates. Poļu sievietes protestē un pamet katoļu baznīcas, kad priesteri sāk aģitēt par abortu atcelšanu.
Skandāla vidū – Polijas bijušais prezidents Lehs Valensa, Nobela prēmijas laureāts un Polijas brīvības cīņas simbols. Atklātībā ir nonākuši dokumenti, kuri it kā norādot uz Valensa sakariem ar poļu izlūkdienestiem ilgu laiku pirms "Solidaritātes" parādīšanās. Pats Valensa paziņoja, ka dokumenti ir viltoti un pieprasa starptautisko ekspertīzi, tomēr valdošā partija ar baudu aplej viņu ar samazgām, negaidot apsūdzību apstiprināšanu. Lieta tāda, ka "Solidaritātes" dibināšanā piedalījās arī brāļi Kačinski, un gadījumā, ja Valensa tiktu kompromitēts, visus laurus mantotu viņsaulē aizgājušais Lehs Kačinskis.
Vēl vairāk: ja Valensa tiks diskreditēts, iznāks, ka visi 26 gadi kopš demokrātiskā pārejas procesa Polijā ir noziegums pret Polijas katolisko tautu. Kopš Polijā pie varas ir "Tiesības un taisnība", viss tiek atainots nevis melns un balts, labs vai slikts, bet gan polisks vai antipolisks. Leha Kačinska bojāeja aviokatastrofā pie Smoļenskas rada arvien jaunas diskusijas par vēsturisko sazvērestību pret Poliju.
Valdība centīgi rada ienaidnieka tēlu, piemēram, vēsturniekam Janam Grosam, kurš pirms 16 gadiem pierādīja, ka poļi bijuši ne tikai nacistu upuri, bet arī brīvprātīgi ebreju bendes, tagad draud atņemt "Nopelnu krustu" par nepatriotisku rīcību.
Vienlaikus valstī uzsākta tā saucamo "Nolādēto karavīru" reabilitācija un glorifikacija. Tie ir pretošanās spēku bataljoni, kas izveidojās vācu un padomju okupācijas laikā Otrā pasaules kara gados un pēc tam līdz pat 50. gadiem turpināja bruņotu un bieži vien nežēlīgu cīņu pret PSRS. Tomēr pieņemts noklusēt faktus par to, ka, aizbildinoties ar cīņu pret komunistiskajiem okupantiem, šie bataljoni bieži vien izrēķinājās ar liberāļiem, ebrejiem, protestantiem, krieviem un baltkrieviem – visiem, kas nebija poļi un katoļi.
Pašlaik "Nolādētie karavīri" ir pārvērtušies par patriotisma un romantiskas uzupurēšanās simbolu ultranacionālistu acīs. vācieši vēl joprojām tiek uzskatīti par galvenajiem ienaidniekiem, un jebkāda kritika no mūsdienu Vācijas puses tiek uztverta naidīgi.
Visbeidzot jāpiebilst, ka plaisu Polijas un pārējās Eiropas starpā ir padziļinājusi migrācijas krīze. Pēc teroraktiem Briselē Polijas premjerministre Beāta Šidlo acumirklī pavēstīja, ka valsts nevarēs uzņemt pat nelielu migrantu grupu – sak, viņi nevarot zaudēt polisko identitāti. Tas notiek apstākļos, kad valsts sabiedrība ir viena no viendabīgākajām Polijā – lielākā daļa iedzīvotāju ir katoļi, un ārvalstnieku skaits šeit ir mazāks nekā jebkurā citā ES valsti.
Tā Polijai ir izdevies iedragāt ES vienotību un spert kārtējo soli iedomātās konservatīvās paradīzes virzienā.
