RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps savā runā NATO samitā 25. maijā Briselē atteicās atklāti paziņot: Amerika vienmēr pildīs savas saistības saskaņā ar NATO 5. pantu. To, pie kādām sekām tas novedis un var novest nākotnē, analizē The Washington Post komentētājs Čārlzs Krauthammers, stāsta Sputnik Igaunija.
Visi uzskatīja, ka ASV prezidents Donalds Tramps, kurš pirmo reizi apmeklējis NATO samitu, atklāti paziņos, ka Vašingtona apņēmusies ievērot alianses principus un — pats galvenais — pildīs saistības sabiedroto priekšā, ja kādam no tiem draudēs briesmas, tātad tiks īstenots 5. pants par kolektīvo aizsardzību. Kopš Trumena laikiem visi ASV prezidenti to ir apstiprinājuši. Taču Tramps atteicies no šī principa, savā rakstā vēsta Krauthammers.
Lielāko daļu runas Briselē Tramps veltīja pārmetumiem sabiedrotajiem par to, ka viņi nav snieguši pietiekamu ieguldījumu kopējā drošības sistēmā. Tas nebija nekas jauns — pirms pusgadsimta Senāta vairākuma līderis Maiks Mensfīlds bija tik neapmierināts ar NATO locekļu nevēlēšanos taisnīgi maksāt par alianses pastāvēšanu, ka aicināja samazināt ASV karavīru skaitu Eiropā.
Taču, ja cilvēks ir gatavs izteikt kritiku, viņam jābūt gatavam apliecināt savu atbalstu aliansei. Tomēr Tramps neko precīzu par 5. pantu neteica. Un tad?— vaicā autors. Vai tad savas vizītes gaitā viņš neapliecināja ASV uzticību NATO aliansei? Vai tad viņš iepriekš nesūtīja vizītē viceprezidentu, valsts sekretāru un aizsardzības ministru, lai viņi apstiprinātu ASV uzticību 5. pantā minētajam principam?
Lai nu būtu kā būdams, vai tad kāds patiešām tic tam, ka Igaunijas dēļ ASV iesaistītos karā pret Krieviju, kas draudētu izvērsties kodolkarā?
Pēc autora domām, ASV prezidents, demonstratīvi atsakoties apstiprināt uzticību 5. pantam, nodarījis vēl lielāku kaitējumu vājajai apturēšanas politikas autoritātei.
Pēc būtības, apturēšanas politika ir blefs, kam nav gandrīz nekāda pamata, raksta Krauthammers. Vai ASV bija gatavas upurēt Ņujorku Berlīnes labad pat aukstā kara karstumā, kad Eizenhauers un Kenedijs draudēja PSRS ar "masveida atriebību" (tātad ar pilnvērtīgu kodolkaru). Par to neviens nav pārliecināts. Taču ar šo neskaidrību pietika, lai apturētu agresorus un saglabātu mieru 70 gadus, klāsta autors.
Līderi dara visu iespējamo, lai šo sistēmu saglabātu. Piemēram, tiek izvērsti atbalsta spēki — savdabīgas "mini lamatas". Austā kara laikos ASV dislocēja karaspēku Vācijā, lai tas varētu pretoties PSRS tankiem. Šodien 28 tūkstoši karavīru atrodas Dienvidkorejā, no tiem 12 tūkstoši — pie demilitarizētās zonas.
Kāpēc? Ne jau tāpēc, lai atvairītu uzbrukumus. Viņiem neizdosies. Viņiem vienkārši nepietiks spēka. Atklāti sakot, viņi tur atrodas, lai mirtu. Viņi ir skaidrs signāls: ja jūs iebruksiet mūsu sabiedrotā teritorijā, jums vispirms nāksies nogalināt lielu skaitu amerikāņu. Tas liks ASV sākt karu pret jums, uzskata autors.
Sekas pēc Trampa runas Briselē jau sākušās, norāda autors. Trīs dienas pēc samita Vācijas kanclere paziņoja, ka Eiropa vairs nevar paļauties uz citiem — tai jāsaņem savs liktenis pašas rokās.
"Laiki, kad varējām pilnībā paļauties uz citiem, ir pagājuši. To esmu apzinājusies pagājušajās dienās… Mums, eiropiešiem patiešāk jāsaņem savs liktenis pašu rokās!" — uzsvēra Merkele.
