RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Pazīstamais igauņu antifašists, sabiedriskās kustības "Naktssardze" līderis, kas aizsargāja Karavīra-Atbrīvotāja pieminekli ("Bronzas karavīru") Tallinā, Dmitrijs Linters pastāstīja Sputnik Igaunija, ka viņam ir "grūti komentēt melus, it īpaši, ja tos izplata valsts prezidente".
Savu viedokli viņš pauda par Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas paziņojumu Krievijas telekanāla "Doždj" ēterā: "Bija gadījumi, kad kādam vajadzēja pierādīt, ka Igaunijā ir fašisti. Un viņus nācās atvest no citurienes, jo Igaunijā fašistus atrast nav izdevies. Mēs ļoti labi saprotam, no kurienes tas nāk, — tā ir Krievijas propaganda."
Dmitrijs Linters paziņoja, ka Kaljulaidas izteikumus viegli atspēkos igauņu antifašisti un Sarkanās Armijas veterāni, ko vajā vietējās varasiestādes.
"To, ka Igaunijā nav nacistu, un tos ievedot Krievija, lai viņa stāsta Igaunijas Strēlnieku korpusa veterāniem, kam draud Drošības policija par piedalīšanos piemiņas pasākumos Krievijā."
Linters piebilda: "Lai pastāsta tūkstošiem mūsu tautiešu un antifašistu Eiropā, kā arī dažādu valstu žurnālistiem, kuriem liegts iebraukt valstī par to, ka viņi pauž antifašistisku viedokli, ko varasiestādes nosaukušas par "antiigaunisku".
Antifašistu kustības dalībnieks atgādināja, ka viņš līdz šim nevar atgriezties dzimtenē, kur viņam draud arests, un spiests dzīvot politiskajā emigrācijā Krievijā. Viņa pēdējā ciemošanās pie vecākiem Tallinā 2016. gada 9. maijā beidzās ar arestu un vairākas stundas ilgu nopratināšanu, pēc kuras viņam kļuva slikti un bija nepieciešama medicīniskā palīdzība.
Nesodiet bargi Igaunijas prezidenti
Dmitrijs Linters tomēr lūdz nenosodīt valsts vadītāju, jo Kersti Kaljulaida nekad nav bijusi publiska politiķe un pirms ievēlēšanas nav sniegusi nevienu publisku paziņojumu.
Linters piebilda, ka pirmajai sievietei valsts prezidenta postenī ir grūti aptvert, kas patiesībā notiek Igaunijā, it īpaši pēc desmit gadus ilga darba Luksemburgā (no 2004. līdz 2014. gadam Kaljulaida strādāja Eiropas Revīzijas palātā — red.). Viņš atgādināja, ka Igaunijas tauta nav ievēlējusi Kaljulaidu visas tautas balsojumā — viņu ievēlēja deputātu grupa no Igaunijas parlamenta frakciju vadītāju vidus. Tāpēc, uzskata igauņu antifašists, "pašreizējai Igaunijas prezidentei ne tikdaudz rūp reālā situācija valstī, cik Eiropas un ASV diplomātu noskaņojums, kuri slēgtās konsultācijās sekmējuši viņas ievēlēšanu".
Linters paziņoja Sputnik Igaunija, ka pēc nesenās vizītes Narvā pie Krievijas robežas Kaljulaida pārgājusi pie Krievijai naidīgiem izteikumiem, kas pārsteiguši antifašistus Igaunijā.
"Es ieteiktu Igaunijas prezidentei mierīgi atpūsties," — teica Dmitrijs Linters.
Prezidentes runa nav patikusi Narvas iedzīvotājam
Krievijas pilsoņu Narvā savienības priekšsēdētājs Genādijs Fiļipovs komentēja Sputnik Igaunija valsts prezidentes vārdus intervijā telekanālam "Doždj" par to, ka neviens valstī "nevēlas pamosties un justies kā Krievijas Federācijas iedzīvotājs".
Kaljulaidas vārdus viņš uztvēra kā mēģinājumu pazemot Krievijas pilsoņa statusu. Viņš uzsvēra, ka Narvā dzīvojošie Krievijas pilsoņi savu valsti mīl tāpat kā Igaunijas pilsoņi. Nebūtu pareizi dalīt Igaunijas iedzīvotājus pēc pasēm. Fiļipovu ieinteresēja, kāda socioloģiskā aptauja vietējo iedzīvotāju vidū varētu apstiprināt prezidentes vārdus par "nevēlēšanos dzīvot Krievijā".
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.
