RĪGA, 1. jūnijs — Sputnik, Aleksejs Toms. Apmēram 3 miljoni kontinentālās Eiropas valstu pilsoņi, tostarp Baltijas valstu pārstāvji, kuri apmetušies uz dzīvi Lielbritānijā, sagaida savu turpmāko likteni, vēstu Sputnik Igaunija.
Eiropas komisija iesniedza britu pārrunu partneriem par attiecību izbeigšanu prasību par eiropiešu tiesību aizsardzību.
Eirokomisijas juristu sagatavotais dokuments, kurš paredz visus eiropiešu tiesību aspektus, gan kontinentālās Eiropas pilsoņiem, gan britiem, kuri nomainījuši savu dzīvesvietu ES pastāvēšanas laikā, tika izskatīts Briselē jau 24.maijā. Britu pārrunu partneri, visdrīzāk, jau vairākas dienas to apspriež, taču sabiedrībai tas tika publicēts vien dažas dienas atpakaļ, izraisot ļoti skaļu apspriešanu.
Automātiskā uzturēšanās atļauja
Brisele prasa vispārēju Lielbritānijā dzīvojošo un pilsonību vai valstisko piederību nenomainījušo kontinentālās Eiropas iedzīvotāju tiesību aizsardzību un garantē britu tiesības Eiropā. Citādāk sakot, ES vēlas, lai eiropieši turpina dzīvot tur, kur viņa ir pārcēlušies un atraduši darbu, it kā nekāda attiecību pārraušana starp ES un Lielbritāniju nenotiktu, un neiztērētu legalizācijai nevienu mārciņu. Londonas reakcija pagaidām nav skaidri noformulēta, taču karalistes politiķi nez kāpēc ķērās pie apspriešanas avīžu rakstos, vai Lielbritānija varētu atdalīties no ES bez vienošanās parakstīšanas vai tomēr nē.
Vērts atzīmēt, ka otrs svarīgākais un strīdīgākais jautājums gaidāmajās nevieglajās pārrunās jau ir kļuvusi nauda, pareizāk sakot summa, kuru vēlas no britiem saņemt ES kā "izstāšanās soda maksa". Rodas iespaids, ka šo miljardu daudzums kaut kādā mērā ir atkarīgs no Londonas pretimnākšanas Briseles prasībām par eiropiešu tiesībām, kuras izlems, vai viņiem būs palikt uz salas arī pēc šķiršanās ar savienību, nemainot pasi.
Brisele prasa, lai Brexit skartie eiropieši abās Lamanša jūras šauruma pusēs un jaunajā vietā nodzīvojušie vismaz piecus gadus (pieci gadi ir britu likumos noteiktais uzturēšanās termiņš karalistē, kas ļauj saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju) tiktu uzskatīti kā pastāvīgi iedzīvotāji viņu izvēlētajā valstī, pat ja viņiem nav uzturēšanās atļaujas, kas pierāda viņu statusu. Atbilstošiem dokumentiem, kuri apliecina viņu uzturēšanās tiesības konkrētajā valstī, ir jābūt izsniegtiem bezmaksas, jāattiecas uz visiem ģimenes locekļiem un jābūt bez derīguma termiņa.
Neatbilstošas juridiskas tradīcijas
Cilvēkiem, kuri pārcēlās uz Lielbritāniju mazāk nekā piecus gadus atpakaļ (ņemot par skaitīšanas sākumpunktu dienu, kad stājās šobrīd apspriestā "šķiršanās" vienošanās), jau tiks ieskaitīts nodzīvotais laiks kā daļa no nepieciešamajiem 5 gadiem legālās uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Citiem vārdiem sakot, neviens no kontinentālās Eiropas iedzīvotājiem, kurš pārcēlās uz Lielbritāniju, iestājās darbā vai devās turp mācībās līdz tās "šķiršanās" ar ES, nedrīkst tikt uzskatīts par nelegālo imigrantu un nedrīkst zaudēt darbu, tiesības studēt vai jebkādas citas sociālās tiesības, kā arī nedrīkst gūt materiālus izdevumus sevis legalizēšanai vai spiest mainīt savu pilsonību.
Turklāt, Brisele prasa Londonai sniegt tai Lielbritānijā palikušo uz dzīvi, strādājošo vai studējošo eiropiešu tiesību ievērošanas kontrolēšanas tiesības un iespējas. Tas paredz, tostarp, Eiropas tiesas jurisdikcijas turpināšanu, kura atrodas Luksemburgā, uz Lielbritānijas teritorijas arī pēc tās izstāšanās no ES, kas diez vai patiks Londonai. Taču ES izvirzītie nosacījumi satur daudzus citus strīdīgus punktus arī izņemot "karsto" jautājumu par juridisko tradīciju neatbilstību.
