RĪGA, 31. maijs — Sputnik. Dubulto standartu politika Eiropā turpinās, Sputnik Azerbaidžāna citē Krievijas politologa, Zinātņu akadēmijas Sabiedrisko zinātņu institūta docenta Igora Ignatčenko vārdus.
Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka Russia Today (RT) un Sputnik tika liegta pieeja viņa priekšvēlēšanu štābam, jo tie esot izplatījuši nepatiesu informāciju un apmelojumus.
Pēc Ignatčenko domām, Makronam un viņa komandai bažas rada tas, ka franči varētu saņemt alternatīvu informāciju, kas neatbilst varasvīru viedoklim, ko publicē galvenie mediji Francijā.
Eksperts atgādināja, ka Makrona priekšvēlēšanu kampaņas laikā visi plašsaziņas līdzekļi valstī strādāja tikai viņa labā un pastāvīgi aizvainoja un pazemoja dažus viņa oponentus. Piemēram, viņi dēvēja Marinu Lepēnu par fašisti, kas pašos pamatos neatbilst patiesībai.
Protams, RT un Sputnik gadījumā rodas jautājums par to, vai Francija atbilst vārda brīvības standartiem, jo, neapšaubāmi, vārda brīvība šajā demokrātiskām tradīcijām bagātajā valstī ir pārkāpta.
"Tas ir dīvaini, ņemot vērā to, ka pats Makrons ir kreisais liberālis," — viņš uzsvēra.
Politologs atgādināja, ka klasiskais franču liberālisms, kas pletās plašumā jau XIX gs., par vienu no pamata brīvībām uzskatīja vārda brīvību. Makrons, liberālis būdams, pats to pārkāpj.
Pēc Ignatčenko domām, pati Makrona tikšanās ar Putinu ir pozitīva parādība, jo Krievijas un Francijas attiecības laikā, kad Makrons tika ievēlēts prezidenta postenī, bija nonākušas strupceļā un būtiski pasliktinājušās.
"Patlaban Makronam ir vēsturiska iespēja mainīt šo attiecību kvalitāti, normalizēt tās. Neapšaubāmi, tam ir liela nozīme arī no pašu franču viedokļa," — viņš teica.
Pēc eksperta domām, jautājums ir arī par to, cik lielā mērā šī tikšanās bija vajadzīga Makronam.
Sputnik sarunbiedrs atgādināja, ka jūnijā Francijā notiks parlamenta vēlēšanas. To gaitā Makronam būtu jāparāda, ka viņš ir gatavs piedalīties dialogā ar Krieviju, lai arī viņš runā par "prasīgu dialogu".
Politologs uzskata, ka tikšanās ar Putinu lielā mērā bija svarīga pašam Makronam, lai "uzkrātu punktus" pirms parlamenta vēlēšanām. Pie tam savas prezidenta karjeras sākumā viņam jāparāda visai vecajai Eiropai, ka viņš ir spēcīgs valsts vadītājs.
"Pie tam viņš cenšas parādīt arī savu pārākumu pār Angelu Merkeli, pār Vāciju — Eiropas tradicionālo lokomotīvi," — uzskata Ignatčenko.
Sarunas gaitā politologs norādīja, ka Makrons pašlaik pretendē uz Eiropas līdera pozīciju un vēlas, lai viņa valsts apsteigtu Vāciju cīņā par Eiropas līdera titulu.
Pati tikšanās ar Putinu nebija iecerēta kā tikšanās, kas palīdzēs atrisināt visas problēmas divpusējās valstu attiecībās. Pārrunu process būs ļoti ilgs un sarežģīts, uzskata eksperts.
Pēc viņa domām, būtu svarīgi pavērot, kā Krievijas un Francijas attiecības veidosies pēc parlamenta vēlēšanām Francijā.
Tomēr fakts, ka Makrons un Putins ir uzsākuši dialogu, iedveš zināmu optimismu, lai arī nevajadzētu šo vienīgo tikšanos uzskatīt par absolūto lūzuma punktu divpusējo attiecību normalizēšanas procesā, piebilda Igors Ignatčenko.
