Viņi visi saskārās ar Trampa aizvainojošajiem un nepiemērotajiem izteikumiem, vēsta portāls InoSMI.
Rakstā apkopoti daži Donalda Trampa izteikumi, ko sagatavojis Norvēģijas avīzes Aftenposten žurnālists Eistens Lanrbergs (Øystein Kløvstad Langberg). To starpā daži patiešām spēj sabojāt garastāvokli.
"Elles ūķis" Brisele
Tikšanās notiek pilsētā, kuru Tramps ir smagi apvainojis. Kādā intervijā pēc 2015. gada novembra terorakta Parīzē toreizējais prezidenta amata kandidāts neglīti izteicās par Briseli, piemēram, viņš nosauca pilsētu par "elles ūķi".
"Esmu bijis Briselē pirms daudziem gadiem, ap 20 gadiem, viss bija ļoti skaists. Tagad šeit ir tā, it kā tu dzīvotu elles ūķī," — sacīja Tramps intervijā Fox kanālam.
Citāts piesaistīja lielu uzmanību ES galvaspilsētā. Vieni kritiski atsaucās par Trampu, bet citi reaģēja sarkastiski un ar humoru.
Tramps kritizējis arī tādas lielpilsētas, kā Londona un Parīze. Februārī savu porciju dabūja Francijas galvaspilsēta, kad Tramps pastāstījis par savu paziņu, kuram bija ieradums apmeklēt šo pilsētu, bet tagad viņš neuzdrošinās tajā parādīties.
"Parīze — vairs nav Parīze," — sacīja Tramps.
Trešdienas vakarā pilī Briseles centrā viņš tikās ar Beļģijas karalisko ģimeni un valsts premjerministru. Tramps skāris dažādus ārpolitikas jautājumus, taču nav zināms, vai viņš atkal runāja par pilsētas "elles ūķa" statusu.
Eiropas "vājie vadītāji"
Pēc nakts Briselē sākas maratons — Trampam nākas tikties ar gandrīz 30 Eiropas valstu līderiem.
No tiem viņš aizvainojis katru atsevišķi un visus kopā.
2015. gada decembrī viņš deva kolektīvu spērienu Eiropas "vājajiem vadītājiem" par viņu iecerēm atrisināt terora problēmu.
Brūkošā Eiropas Savienība
Attiecības ar ES īpaši pasliktinājās, kad Tramps kā viens no pirmajiem atbalstīja Liebritānijas izstāšanos no ES.
Pēc tam, kad kļuva zināms rezultāts, viņš paziņoja, ka "Brexit — tā ir fantastiska Lielbritānijas uzvara".
Pie tam Tramps pareģoja, ka tai sekos citas valstis, un paziņoja, ka viņam vienalga, vai šīs valstis turēsies kopā.
"ES ir daļēji tika izveidota, lai uzvarētu ASV tirdzniecībā, vai ne? Tāpēc man vienalga, vai tās paliks kopā vai nt, mani tas neuztrauc," — viņš paziņojis intervijā The Times janvārī.
Eiropas Padomes priekšsēdētājs Donalds Tusks (Donald Tusk) bija viens no tiem, kuri brīdināja par to, ka ASV pašlaik var apdraudēt ES un Eiropas vienotību un ka Tramps ir par 70 gadiem atkāpies amerikāņu ārpolitikā". Ceturtdienas vakarā Tramps tikās ar Tusku un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru (Jean-Claude Juncker).
"Vācijas postītāja" Merkele
Savulaik Tramps ir izteicis dažus pārmetumus arī Vācijas kanclerei Angelai Merkelei (Angela Merkel), ar kuru viņš tikās NATO samitā ceturtdien.
2015. gada decembrī viņš Twitter tīklā dusmojās par to, ka žurnāls Time nosaucis viņu par "gada cilvēku".
"Viņi izvēlējušies cilvēku, kas sagrauj Vāciju," — viņš rakstīja.
Priekšvēlēšanu kampaņas laikā viņš kritizēja arī Hilariju Klintoni (Hillary Clinton) par to, ka viņa vēlas kļūt par "Amerikas Angelu Merkeli". Viņš izteicies arī pret valsti, kuru viņa vada. Piemēram, pagājušā gada janvārī viņš rakstīja Twitter, ka "Vācija — tas ir pilnīgs haoss".
Merkele jau ir tikusies ar Trampu Baltajā namā un šī tikšanās kopumā noritēja ļoti veiksmīgi, taču atgadījās dažas dīvainas epizodes. Piemēram, internetā parādījās video, kur Tramps, šķiet, ignorē preses lūgumu paspiest viņai roku.
Tramps nav konsekvents Angelas Merkeles kritiķis; kad pagājušā gada septembrī, viņam tika uzdots jautājums, kurš no pasaules līderiem viņam patīk vislabāk, viņš nosauca tieši Vācijas kancleri.
"Stiprā" Lepēna, klusums — par Makronu
Cilvēks, par kuru Tramps nekad nav izteicies ar cieņu, ir jaunais Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron). Tikai dažas dienas pirms prezidenta vēlēšanām Francijā Tramps uzstājās un silti izteicās par viņa sāncensi, galēji labējo līderi Marinu Lepēnu (Marine Le Pen). Viņš uzsvēra, ka Lepēna bija "stiprākā pie robežām un stiprāka notikumos Francijā".
Trampa un Makrona pirmā tikšanās notika ceturtdien Briselē pusdienās. Viņi ir pilnīgi atšķirīgi. Piemēram, Tramps ir piedāvājis galējus pasākumus migrantu un brīvās tirdzniecības jautājumos, un ļoti skeptiski izteicies par pārvalstiskām organizācijām, turpretī Makrons ir ES atbalstītājs, labvēlīgi raksturojis Merkeles migrācijas politiku, turklāt aizstāv globalizāciju un brīvo tirdzniecību.
Briti, kuri slēpj musulmaņu radītās problēmas
Arī briti, tradicionāli ASV uzticami sabiedrotie, nav izbēguši no uzbrukumiem Twitter tīklā.
"Lielbritānija dara visu iespējamo, lai slēptu savu lielo musulmaņu problēmu," — viņš rakstīja 2015. gada decembrī Twitter.
Vienlaikus viņš uzbrucis arī Londonai.
"Londonā ir rajoni un dažas vietas, tik bīstamas, ka policijai tur ir bail par savu dzīvību," — viņš teica kādā intervijā MSNBC.
Lielbritānijas galvaspilsētā viņa vārdi tika uztverti ļoti slikti. Toreizējais mērs Boriss Džonsons (Boris Johnson) "atmaksāja" līdzīgi, un nosauca šo izteikumu par smieklīgu.
"Noziedzība ir samazinājusies gan Londonā, gan Ņujorkā. Un vienīgais iemesls, kāpēc es negribētu doties uz dažiem Ņujorkas rajoniem, ir risks satikties ar Trampu," — teica Džonsons, pašreizējais ārlietu ministrs.
Taču briti neļāva vecajiem uzbrukumiem iznīcināt vēlmi sadarboties. Premjerministre Terēza Meja (Theresa May) bija pirmā Eiropas līdere, kuru uzaicināja ierasties vizītē Baltajā namā pēc Trampa inaugurācijas. Tur abu valstu vadītāji paspieda viens otram roku.
Pirms tikšanās NATO līderi pārdomāja, kā panākt, lai Tramps sajustu siltu viesmīlību, un panākt, lai Eiropas un ASV starpā joprojām saglabātos spēcīgas attiecības.
"Tā būs īsa, taču svarīga tikšanās. Mēs nepārprotami vēstām, arī tiem, kuri apšaubīja NATO vienotību, ka mēs esam saliedēti. Dažreiz ir svarīgi tikties tikai tādēļ, lai nodotu šo vēstījumu," — uzsvēra NATO vadītājs Jenss Stoltenbergs preses konferencē Briselē.
