RĪGA, 25. maijs — Sputnik. 9. jūnijā Latvijā tiks dislocēta lielākā daļa Spānijas sūtītās vienības, informē avīze El País.
Atšķirībā no citām misijām, spāņu kareivji nepiedalīsies patrulēšanā. Viņi nodarbosies ar cīņas iemaņu uzlabošanu iespējamās iejaukšanās gadījumiem. "Informāciju par visām mūsu darbībām, manevriem un strēlnieku mācībām sniegsim iepriekš, lai neviens nevarētu teikt, ka neesam brīdinājuši. Ceram, ka tas (brīdināšanas pasākumi — red.) būs savstarpējs solis," — ar mājienu par Krieviju stāstīja ģenerālis Francisko Hosē Dakoba Servinjo.
Mums ir precīza pavēle uzturēt misijas raksturu — aizsargāšanos, izvairīties no provokācijām un netuvoties robežai.
Krievijas robeža atrodas 200 kilometru attālumā no Ādažu bāzes, ko NATO bruņotie spēki izmantos kopā ar Latvijas armiju.
Tās rīcībā esošie 6 tanki Leopard (ieskaitot abas rezerves mašīnas) un 14 bruņumašīnas Pizarro (arī to vidū ir 2 rezerves mašīnas) pārspēj poļu PT-91, kas ražotas uz padomju T-72 bāzes, un riteņu bruņumašīnas Piranha un Freccia, kas iekļautas Kanādas un Itālijas bruņojumā.
Spāņu bataljonu komandēs divi virsnieki. Viens no viņiem nodarbosies ar otra virsnieka profesionālo sagatavošanu, un viens no kapteiņiem komandēs sapieru grupu. Spānija nosūtīs arī 12 kāpurķēžu bruņutransporta vienības, artilērijas vienības (mīnmetējus un prettanku raķetes Spike), kā arī bezpilota izlūkošanas lidaparātus.
Sliktākais notikumu variants ir maz ticams, taču zemās temperatūras (līdz —30 grādiem) ir pietiekami bīstamas. Karavīri būs ekipēti ar siltu uniformu, tehnika — ar speciālo degvielu un darba šķidrumiem. Lielākā uzmanība pievērsta loģistikai: katrs trešais spāņu karavīrs ir loģistikas speciālists. Visi nacionālie kontingenti izmanto atšķirīgus aprēķinu instrumentus, tāpēc NATO bataljoni ir īsts Eiropas armijas Bābeles tornis. "Savstarpējais atbalsts ir deficīta lieta. Būtu lieliski, ja pastāvētu vienota Eiropas breuņojuma aģentūra, tad mēs izmantotu vienus un tos pašus modeļus," — pasūdzējās ģenerālis.
