RĪGA, 21. maijs — Sputnik. Kopš šī gada jūnija Latvijā tiks izvietoti karavīri no NATO dalībvalstīm – Albānijas, Kanādas, Itālijas, Polijas, Slovēnijas un Spānijas, informē Republikas Aizsardzības ministrija.
Kanāda nosūta uz Latviju 450 karavīrus no mehanizētā kājnieku bataljona, bruņumašīnas un izlūku vadu. Spānija uz Latviju nosūtīs 300 karavīrus no mehanizētās kājnieku rotas un bruņumašīnas, kara inženierus un atbalsta elementus.
No Itālijas Latvijā ieradīsies mehanizēto kājnieku rota ar bruņumašīnām 160 karavīru sastāvā. Lai stiprinātu NATO, Polija ir gatava šķirties no vienas tanku rotas ar atbalsta elementiem 160 karavīru sastāvā. Slovēnija nosūtīs 50 karavīrus no Aizsardzības pret masveida iznīcināšanas ieročiem vada ar atbalsta elementiem, Albānija — 18 kara (nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas) inženierus.
Maija sākumā Latvijā jau bija nogādāta daļa militārās tehnikas un ekipējuma no Kanādas. Tieši Kanāda vadīs NATO vienību Latvijā – tā nolēma alianses samits, kas notika 2016. gada jūlijā Varšavā, kur tika pieņemts lēmums "stiprināt" šīs militārās organizācijas austrumu spārnu, izvietojot Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā četrus bataljonus.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kuru nesen citēja Sputnik, atkal paziņojis, ka augstu vērtē sadarbību ar NATO sabiedrotajiem. Viņš uzskata, ka alianses bataljona izvietošana Baltijas valstīs un Polijā stiprina reģiona drošību. Pēc viņa teiktā, drīzumā Latvijā ieradīsies Kanādas un Polijas karavīri, un vasarā multinacionālie spēki sasniegs pilnu kaujasspēju. Latvijas vadītājs uzskata, ka jāveido dialogs ar Krieviju, bet ar NATO "aizstāvību" un no spēka pozīcijas.
Tikmēr Kanādas izdevums The Chronicle Herald, 14. maijā publicējis rakstu, kurā apšauba valsts karavīru nosūtīšanas uz Latviju lietderīgumu.
Daudznacionālā NATO kājnieku bataljona izvietošanai Latvijā gar Krievijas robežas nav nozīmes, turklāt tās dārgi izmaksās Kanādai, raksta avīze. Labāk būtu atstāt šo naudu valstī un novirzīt to savu bruņoto spēku attīstībai.
Ja NATO spēku izvietošana austrumu flangā tiešām tika domāta kā efektīvs līdzeklis Krievijas iebiedēšanai, tad šie bataljoni nebūtu "valstu maisījums". Tāda "kokteiļa" dēļ karavīriem būs grūti saprasties kaujas laukā, raksta laikraksts.
Tomēr iekļauties NATO austrumu robežas "aizsardzībā" apņēmusies arī Ukraina – tā cenšas līdzināties Baltijas valstīm. Sputnik par to citē valsts Ārlietu ministrijas vadītāja Pāvela Kļimkina vārdus: "Ukrainai ir jākļūst par Transatlantiskās sabiedrības daļu, un tas nozīmē, ka pakāpeniski Ukrainai ir jābūt iekļautai NATO austrumu flangā. Piedāvāju pievērst uzmanību Baltijas valstīs notiekošajam, kā sabiedrotie savā starpā sadalīja katra sava drauga aizsardzības nepieciešamību. Mums ir jāpanāk tāds pats arī Ukrainai."
Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens iepriekš paziņojis, ka Ukrainai būs jāizpilda virkne kritēriju, lai iestātos aliansē, un to īstenošanai būs nepieciešams ilgs laiks.
Taču Ukrainas dalības aliansē tēma tiks apspriesta gaidāmā NATO samitā, kas notiks Briselē 25. maijā.
