RĪGA, 23. maijs – Sputnik, Aleksejs Toms. Labklājības pārpilnā Eiropa ir un paliek reģions ar vislielāko pašnāvību skaitu uz planētas, un Baltijas valstis ieņem līdera vietu kontinentā pašnāvnieku skaita ziņā uz 100 tūkstošiem cilvēku. Izrādījies, ka rēķinus ar dzīvi noslēgt visbiežāk tiecas lietuvieši, bet latvieši un igauņi, savukārt, likteņa sitienus pārcieš labāk, vēsta Sputnik Igaunija.
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) psihiskās veselības profilaksei veltītā atskaite rāda, ka Lietuvā vērojamas 32,7 pašnāvības, Latvijā – 21,7 un Igaunijā – 18,9 pašnāvības uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem. Lietuvas dati, ja vien, protams, tie nav kļūdaini, piekāpjas tikai šausmīgajām atskaitēm no Šrilankas, kur no dzīves labprātīgi aiziet aptuveni 35 cilvēki no 100 tūkstošiem salas iedzīvotāju – tas ir absolūtais pasaules "rekords".
Grūti pateikt, kāpēc šajā mazajā salu valstī dzīve ir tik neizturama, tikpat grūti ir saprast, kādēļ par pašnāvību izšķiras tik daudzi Lietuvas iedzīvotāju. Krievijā šis traģiskais reitings sastāda 20,1 cilvēku uz 100 tūkstošiem cilvēku, plaukstošajā Beļģijā – 20,5 cilvēki. Rodas iespaids, ka depresija un nevēlēšanās dzīvot ir kaut kādā veidā saistīta ar dzīves līmeni un labklājību, kā arī ar piederību tai vai citai reliģijas konfesijai.
Siltās jūras krastos rodas vēlme dzīvot
Iespējams, augstais pašnāvību līmenis Lietuvā ir saistīts ar vislielāko pasaulē, spriežot pēc PVO pētījuma, alkohola patēriņu uz vienu iedzīvotāju. Katrs valsts iedzīvotājs no 15 gadu vecuma gadā izdzer 18,2 litrus "tīra alkohola". Tiesa, jau pieminētajā Šrilankā dzer daudz mazāk, vien 4,1 litru, savukārt pašnāvību izdara biežāk. Igaunija, kuru bieži vien sauc par vienu no lielākajām dzērājvalstīm pasaulē, pēc PVO datiem (GISAH) par 2015.gadu, pat neietilpst alkoholiķu valstu TOP 10 ar tās 12,8 litriem uz vienu cilvēku, bet Latvijā alkohola patēriņš ir vēl mazāks – 12,3 litri.
Taču, ja ticēt PVO pētījumiem, kopumā Baltijas valstis joprojām ir reģions ar rekordlielu pašnāvību skaitu un alkohola patēriņa līmeni.
