RĪGA, 15. maijs – Sputnik. Ukrainai pakāpeniski ir jābūt iekļautai NATO austrumu flangā, kur sabiedrotie sadalīja pienākumus Baltijas valstu aizsardzībā, uzskata Ukrainas Ārlietu ministrijas vadītājs Pāvels Klimkins, vēsta RIA Novosti.
"Ukrainai ir jākļūst par Transatlantiskās sabiedrības daļu, un tas nozīmē, ka pakāpeniski Ukrainai ir jābūt iekļautai NATO austrumu flangā. Piedāvāju pievērst uzmanību Baltijas valstīs notiekošajam, kā sabiedrotie savā starpā sadalīja katra sava drauga aizsardzības nepieciešamību. Mums ir jāpanāk tāds pats arī Ukrainai," — teica ministrs intervijā ukraiņu telekanālam "1+1".
Tāpat Klimkins paziņoja, ka Ukrainas tēmai ir jābūt apspriestai gaidāmajā NATO samitā 25. maijā Briselē.
"Es tikos ar daudziem alianses vadītājiem, ar sabiedrotajiem, lai mūsu temats tiktu apspriests atsevišķi (NATO – red.) samita laikā (maijā – red.), tas ir ļoti svarīgi," — teica ministrs.
Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens iepriekš paziņojis, ka Ukrainai būs jāizpilda virkne kritēriju, lai iestātos aliansē, un to īstenošanai būs nepieciešams ilgs laiks.
Jāpiebilst, ka NATO netiek uzņemtas valstis, kurām ir teritoriālie strīdi, taču Ukraina pretendē uz Krimas pussalu — teritoriju, kas pievienojās Krievijai saskaņā ar 2014. gada referenduma rezultātiem.
ASV apsolīja Ukrainai izdarīt spiedienu uz Krieviju sakarā ar Donbasu
Tāpat Klimkins paziņoja, ka ASV ir gatavas izdarīt spiedienu uz Maskavu Donbasa konflikta atrisināšanas jautājumā.
Pagājušajā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps pieņēmis Klimkinu Baltajā namā, abas puses apsprieda turpmāko atbalstu Ukrainai no ASV puses. Tāpat ministrs pārrunājās ar viceprezidentu Maiklu Pensu. Par tikšanos tēmu kļuva situācija Donbasā. Pēc Ukrainas vēstnieka ASV Valērija Čalija datiem, Klimkina un Trampa tikšanās notikusi pēc Kijevas iniciatīvas un liecina par Ukrainas atbalstu no ASV puses.
"Galvenais rezultāts ir tas, ka tika noteikts vēstījums Ukrainas atbalstam … Viens no galvenajiem politiskajiem signāliem, un tas ir ļoti svarīgi; tā ir reāla vēlēšanās pievienoties spiedienam uz Krieviju. Tas ir vēstījums, kuru esmu dzirdējis absolūti no visiem saviem sarunbiedriem. Šobrīd tiek apspriesti veidi, kā tieši ASV pievienosies," — teica ukraiņu ministrs.
Klimkins paziņoja, ka viņa tikšanos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu rezultātā "ir ļoti interesantas idejas", par kurām viņš varēs pastāstīt vēlāk.
Pēc Klimkina vārdiem, runa bija par Donbasa konflikta risinājumu, ASV dalību šajā izlīgumā un pārrunām ar Krieviju.
"Ir ļoti interesantas idejas. Par šīm interesantām idejām es varēšu pastāstīt tikai vēlāk, kad mēs to saskaņosim ar mūsu draugiem, nu un protams, jebkādi momenti būs jāsaskaņo ar Vāciju un jaunievēlēto Francijas prezidentu (Emanuelu Makronu – red.)," — teica ukraiņu ministrs, nekonkretizējot, ko tieši skar šīs idejas.
2014. gada aprīlī Ukrainas varasiestādes uzsāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas Tautas Republikām, kuras pasludināja neatkarību pēc valsts apvērsuma februārī 2014. gada februārī. ANO informē, ka par konflikta upuriem kļuvuši aptuveni 10 tūkstoši cilvēku. Situācijas noregulēšana tiek apspriesta kontaktu grupas sēdēs Minskā, kura no 2014. gada septembra pieņēmusi jau trīs dokumentus, kas reglamentē konflikta deeskalācijas pasākumus. Taču pat pēc pamiera noslēgšanas konflikta pušu starpā turpinās apšaudes. Saskaņā ar Minskas protokoliem Kijevai līdz 2015. gada beigām bija jāveic Konstitucionālā reforma, kuras galvenie elementi bija decentralizācija un likums par Doņeckas un Luganskas rajonu īpašo statuss, taču līdz šim Ukrainas valdība nav izpildījusi šo vienošanās punktu.
