Baltijas flotes komandieris viceadmirālis Aleksandrs Nosatovs pavēstījis: "Līdz gada beigām gaidām vēl vienu mūsdienīgu mazo raķešu kuģi. Atbalstja floti papildinās pieci jauni apgādes kuģi. Flotes aviāciju papildinās lidmašīnas Su-30M, kuru vajadzībām jau apmācītas jūras aviācijas vienības ekipāžas." Tāpat viņš atzīmēja, ka aktīvi tiek paplašināta Baltijas flotes kuģu bāzes infrastruktūra.
Baltijas flotes spēku straujā izaugsme ir likumsakarīga Krievijas reakcija pēc NATO agresīvajiem soļiem reģionā, manevru eskalācijas, NATO lidmašīnu patruļām Baltijas gaisa telpā, rusofobijas un spiegu mānijas, atzīmē starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" komentētājs Aleksandrs Hroļenko.
Septiņu alianses dalībvalstu (Vācijas, Dānijas, Norvēģijas, Polijas, Latvijas, Igaunijas, Lietuvas) jūras kara spēku rīcībā Baltijas reģionā ir 4 eskadras kuģi, 26 fregates, 9 korvetes, 8 traļi, 16 raķešu kuteri, 10 sardzes kuteri un 16 dīzeļa zemūdenes. Un tomēr par kundzību Baltijas jūrā NATO var tikai sapņot.
Patlaban Krievijas Baltijas flotes sastāvā ir trīs modernas dīzeļa zemūdenes, viens eskadras kuģis, divi tālās jūras zonas sardzes kuģi, četri tuvās jūras zonas sardzes kuģi, seši mazie raķešu kuģi, seši mazie pretzemūdeņu kuģi, seši bāzes traļi, deviņi reida traļi. Šī Krievijas JKF operatīvi stratēģiskā vienība ir viena no modernākajām Krievijā.
Izaugsme un atjaunošanās
Pagātnē palikuši laiki, kad jaunos kuģus parsvarā saņēma Ziemeļu un Klusā okeāna flotes. Tagad Baltijas flote paplašina spēkus un apstiprina okeāna flotes statusu.
Baltijas flote ir atjaunojusi darbu operatīvi svarīgos Atlantijas okeāna rajonos. Piemēram, sardzes kuģis "Jaroslav Mudrij" jau astoņus gadus veicina kuģošanas drošību Āfrikas raga rajonā un Vidusjūrā, aizsargā Krievijas intereses citos tālos un operatīvi svarīgos Pasaules okeāna rajonos.
Daudzfunkcionālais sardzes kuģis spēj aizsargāt kuģu operatīvās vienības virs ūdens un zemūdens zonā. Kuģis paredzēt pretinieka zemūdeņu meklēšanai un izsekošanai, uzbrukumiem kuģiem jūrā un bāzēs, sauszemes spēku kaujas darbības atbalstam un jūras desanta izsēdināšanas nodrošināšanai.
Baltijas korvetes "Stoikij", "Stereguščij", "Soobrazitelnij", "Boikij" (projekts 20380) aprīkotas ar jaunākajiem ieročiem un tehnoloģijām, kas apgrūtina to pamanāmību. Tās integrētas komandiera un kaujas posteņu vienotajā sistēmā.
Tiek veidota mazo raķešu kuģu "Bujan M" vienība (projekts 21631), kas bruņoti ar raķešu kompleksiem "Kalibr". Uzdevumus jūrā sekmīgi pilda to vecākais brālis — projekta 12341 mazais raķešu kuģis "Geizer" ar pretkuģu spārnotajām raķetēm "Malahit". Baltijas jūra ar tās relatīvi nelielo akvatoriju tiek uzskatīta par piemērotāko šīs klases kuģu pielietošanai.
Nesen tika pacelts Andreja karogs jaunākās paaudzes bāzes traļa "Aleksandr Obuhov" mastā. Kuģa unikālais korpuss ir lielākais pasaulē (62 metrus garš), kas ražots no monolīta stikla plastikāta, uz kuru nereaģē mīnas, kas uztver metālisko korpusu elektromagnētisko lauku. Tralis aprīkots ar mūsdienīgām mīnu meklēšanai un iznīcināšanai paredzētām iekārtām, starp kurām ir tālvadības zemūdes aparāti.
Spēku grupējums Kaļiņingradā pastiprināta ar krasta raķešu kompleksiem "Bastion" un "Bal". Kaujas dežūru sākusi operatīvi taktisko raķešu kompleksu "Iskander M" vienība. Pie tam reģionā dislocēti trīs zenītraķešu S-300 pulki un viens S-400 pulks.
Operatīvā telpa
Krievijas Baltijas flote svin 314. dzimšanas dienu. Tāpat kā pirms trim gadsimtiem Baltijas jūrā jūrnieki saskaras ar pretinieku, pareizāk sakot — nedraudzīgi noskaņotu militāro bloku.
8. maijā Igaunijā sākās jaunākajā vēsturē lielākās daudznacionālās mācības, kurās piedalās aptuveni 9 tūkstoši alianses karavīru un militārā tehnika. Gandrīz vienlaikus sākās NATO mācības Polijā, kas modelē hibrīdkaru. Protams, ar Krieviju. Diemžēl Rietumi nav iecerējuši labas kaimiņu attiecības.
Solot aizsardzību no neesošajiem Krievijas draudiem, Savienotās Valstis sūta bruņutehnikas vienības uz Baltijas valstīm, Poliju, Rumāniju un Bulgāriju, pārvēršot šīs valstis par agresijas placdarmu. ASV Kongresā STRATCOM ierosina "piebeigt" mūsu valsti (Krieviju — tulk. piez.)
Uz "spēka pozīciju" Krievija vienmēr ir atbildējusi līdzīgi, balstoties uz abu savu galveno sabiedroto — armijas un flotes — potenciālu.
Baltijas flote ir Rietumu kara apgabala elements. Tā ir galvenā JKF mācību un izmēģinājumu bāze valstī ar labāko mācību infrastruktūru Krievijā. Ja Krievijas JKF plāno šogad saņemt 40 kara kuģus un atbalsta kuģus, tas nozīmē, ka tiks paplašināts arī Baltijas flotes struktūra, sastāvs un augs operatīvās iespējas.
