Polijas un Baltijas valstu vadītāji apsprieda ekonomisko drošību

© Sputnik / Владимир Песня / Pāriet pie mediju bankasTallina
Tallina - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Tallinā Baltijas ministru sēdē Igaunija, Latvijas, Lietuvas un Polijas premjerministri apliecināja vēlmi apvienot savas enerģētikas sistēmas un izteica savu nepatiku pret "Ziemeļu straumi 2".

RĪGA, 9.maijs — Sputnik. Baltijas ministru sēdes ietvaros Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas premjerministriem Tallinā notika tikšanās, kurā tika apspriesti ārpolitikas, drošības, enerģētikas un transporta jautājumi.

Polijas un Baltijas valstu vadītāji Tallinas tikšanās laikā kārtējo reizi paziņoja, ka "Ziemeļu straumes 2" ir politikas, nevis ekonomikas projekts.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Rinkēvičs paskaidrojis, kāpēc Latvija atsakās no "Ziemeļu straumes 2"

"Mēs uzskatām, ka šis projekts nav tikai ekonomisks vai biznesa projekts. Tas var negatīvi ietekmēt gāzes tirgu Eiropā, un es apstiprinu, ka Lietuvas pozīcija paliks nemainīga, " teica preses konferencē Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis.

"Mēs vienmēr ar pārliecību esam uzsvēruši, ka "Ziemeļu straume 2" ir politisks projekts, " saka Polijas premjerministre Beāte Šidlo.

"Mēs uzskatām, ka "Ziemeļu straume 2" kaitē mūsu enerģētiskajai vienotībai, " piebilst Igaunijas valdības galva Jiri Ratas.

Pārplēst gredzenu

Igaunija atbalsta Baltijas valstu enerģētikas sistēmu sinhronizēšanu ar Centrāleiropu caur Poliju, paziņoja Ratas.

Viņaprāt, enerģētiskās drošības jautājuma ir svarīgi pēc iespējas ātrāk gūt skaidrību par to, kā turpināt virzīties Baltijas valstu enerģētisko sistēmu sinhronizēšanas jautājumā ar Eiropu.

"Igaunija atbalsta sinhronizāciju caur Poliju, ja to izvilkt caur vadlīnijām divos koridoros, ko apstiprina arī atbilstošs Eiropas komisijas pētījums. Taču vienmēr ir alternatīva un tā ir sinhronizācija ar Ziemeļeiropas enerģētikas sistēmu, " teica viņš.

Газпром, бурение газовой скважины - Sputnik Latvija
Latvija, Lietuva, Polija un Ukraina apvienojušās pret "Gazprom"
Premjers uzsver, ka Baltijas valstu enerģētisko sistēmu sinhronizācijai ir jāgarantē augstu drošības līmeni un apgādes neatkarību, jānodrošina elektroenerģijas tirgus funkcionēšanu un jānodrošina zemus izdevumus patērētājam.

"Turklāt, tajā es saskatu svarīgu enerģētiskās drošības aspektu, " piebilda viņš.

Iepriekš Igaunija un citas Baltijas valstis jau izdarīja paziņojumus, ka gatavojas izstāties no enerģētikas gredzena BRELL, lai pievienotos Eiropas Savienības enerģijas tirgum. Vienošanās par paralēlo Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas (BRELL) energosistēmu funkcionēšanu tika parakstīta 2001.gadā/ tas nosaka vispārējos savstarpējā enerģētikas gredzena, kuru veido dalībvalstu tīkli, organizēšanas principus. Baltijas valstis grasās sinhronizēt savas sistēmas ar kontinentālās Eiropas sistēmām līdz 2025.gadam.

Ziņu lente
0