RĪGA, 4. maijs — Sputnik. Aptaujas rezultāti liecina, ka Francijas prezidenta kandidāts Emanuels Makrons izcīnījis uzvaru pār savu sāncensi Marinu Lepēnu teledebatēs pirms otrās vēlēšanu kārtas.
Francijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta notika 23. aprīlī. Valsts vadītāja postenim balotējās 11 kandidāti. Iekšlietu ministrijas saņemtie rezultāti liecina, ka pirmajā kārtā kustības "Uz priekšu" līderis, bijušais valsts ekonomikas ministrs Emanuels Makrons saņēmis 24,01% balsu, bet partijas "Nacionālā fronte" vadītāja Marina Lepēna — 21,3%.
Aptauja, ko pēc telekanāla BFMTV pasūtījuma veica pētījumu institūts Elabe, liecina, ka Makrona atbalstītāju skaits gandrīz divkārt pārsniedzis skatītājus, kuri priekšroku devuši Lepēnai — 63% pret 34%. Vēl 3% nevarējuši sniegt precīzu atbildi. Pētījumā piedalījušies 1314 cilvēki.
Divkauja tiešajā ēterā
Francijas prezidenta kandidātu fināla debates sākās ar savstarpējiem pārmetumiem.
Partijas "Nacionālā fronte" līdere Marina Lepēna nodēvēja oponentu par Francijas elites "izloloto bērnu" un raksturoja viņu kā "nekontrolējamas globalizācijas, nestabilitātes, vispārēja kara, ekonomikas, piemēram, lielo uzņēmumu izlaupīšanas, valsts sašķelšanas un komunitārisma" pārstāvi.
"Tas viss notiek (Francijas prezidenta Fransuā — red.) Olanda kunga vadībā, kurš īsteno operāciju, patlaban tas ir acīmredzams," — Lepēnas teikto citēja RIA Novosti.
Savukārt kustības "Uz priekšu" dibinātājs Emanuels Makrons paziņoja, ka Lepēna nevēlas piedalīties atklātās, nosvērtās un demokrātiskās debatēs, kā arī pārmeta viņai melus.
"Jūs esat uzvārda (Nacionālās frontes dibinātājs ir Žans Marī Lepēns, Marinas Lepēnas tēvs — red.), politiskās partijas, sistēmas mantiniece, kas ilgus gadus plaukst uz franču neapmierinātības rēķina," — klāstīja Makrons.
Krievijas faktors
Debašu gaitā Lepēna pauda atbalstu plašiem sakariem ar Krieviju un iebilda pret jaunu auksto karu.
"Mums nav nekādu iemeslu piedalīties "aukstajā karā" ar Krieviju, un ir visi iemesli veidot ar to diplomātiskas, tirdznieciskas un stratēģiskas attiecības, jo tā ir liela valsts," — norādīja "Nacionālās frontes" priekšsēdētāja.
Viņai piebalsoja Makrons, piezīmējot, ka plāno turpināt dialogu ar Maskavu atsevišķos jautājumos, ja tiks ievēlēts prezidenta postenī.
"Kas attiecas uz (Krievijas prezidentu Vladimiru — red.) Putinu, viņš atrodas pie pārrunu galda vairākos jautājumos: konflikts Ukrainā, ko nepieciešams noregulēt saskaņā ar (Minskas — red.) procesu; krīze Sīrijā, par ko nepieciešams diskutēt," — skaidroja Makrons.
Vienlaikus viņš piebilda, ka nepakļaušoties Krievijas prezidenta "diktātam", piezīmējot, ka ar to viņš atšķiroties no Lepēnas.
"Tas būs partneris dažu reģionālo problēmu jautājumā, par kurām mēs piedalīsimies dialogā, taču apzinoties, ka daudzos jautājumos mums ir atšķirīgas prioritātes un vērtības," — minēja Makrons.
Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta notiks 7. maijā.