RĪGA, 26. aprīlis — Sputnik. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš otrdien atrodas oficiālā vizītē Spānijā, intervijā Spānijas laikrakstam El País minējis iemeslus, kuru dēļ spāņu karavīri tiek dislocēti Latvijā, "neskatoties uz skarbo kritiku no Maskavas puses", "izmaksām un konfrontācijas risku ar Krieviju", aizstāvot mazu Baltijas valsti, raksta InoSMI.ru.
"Pasaule uzmanīgi vēro bīstamo notikumu attīstību Korejas pussalā, turklāt vienmēr paliek iespēja, ka kļūdas, nesaprašanās vai impēriskās domāšanas atlieku dēļ tas pats varētu notikt Baltijas valstīs pie robežas ar Krieviju, — atzīmē spāņu izdevums. — Tas liecina par lielāku militārās aktivitātes eskalāciju šajā problemātiskajā reģionā pēdējo 30 gadu laikā."
Rinkēvičs paziņoja, ka, pēc viņa domām, saspīlējuma eskalācijas gadījumā Baltijas reģionā, "tā izplatīsies visā Eiropā", jautāts, ko iegūs Spānija, sūtot karavīrus uz Latviju.
"Pirmkārt, tas palīdz stiprināt NATO, apliecinot alianses apņēmību un vienotību. Otrkārt, mēs savā valstī saskaramies ar smagāko stāvokli kopš aukstā kara beigām. Ja mūsu reģionā kaut kas notiks, tas var izplatīties visā Eiropā. Nedrīkst nereaģēt. NATO, tāpat kā ES tika izveidota atbildē uz karu vēstures mācību," — teica Latvijas ĀM vadītājs.
"Mēs esam pārliecināti, ka NATO karaspēka klātbūtne Baltijas valstīs nodrošinās stabilizējošu efektu visā kontinentā. Un tas ir skaidrs signāls jebkuram potenciālam agresoram: neielaidies ar NATO. Mēs augstu vērtējam Spānijas un citu sabiedroto valstu ieguldījumu mūsu reģionā," — viņš piebilda.
Krievija "kolosāli" palielinājusi militāro klātbūtni pie Latvijas robežas, brīdinājis Rinkēvičs, atbildot uz jautājumu, vai NATO spēku sūtīšana uz Baltiju neveicinās nestabilitāti nemierīgā reģionā.
"Krievija kolosāli palielinājusi savu militāro klātbūtni pie mūsu robežas. NATO kontingenta klātbūtne nerada nekādus draudus Krievijai. Pagājušajā gadā Varšavā pieņemtais NATO lēmums par karaspēka dislokāciju Baltijas valstīs ir adekvāta reakcija uz to, kas notiek pie NATO austrumu robežām (Krievijā). Mūsu karaspēka dislokācijai ir vienīgi aizsardzības raksturs. Mūsu mērķis ir novērst konfliktu, nevis izprovocēt to," — viņš sacīja.
Pēc Rinkēviča domām, "Krievija vēlas sašķelt ES un NATO", jo Latvija piedalās abās savienībās.
"Viņiem (Krievijai — red.) ir vieglāk sadarboties ar vienu valsti, nekā ar valstu grupu. Krievija uztver liberālu demokrātisko sistēmu kā savas pašreizējās varas sistēmas apdraudējumu, tieši tā, kā tas bija komunistu režīma laikā," — uzskata Latvijas ārlietu ministrs.
"Aukstais karš bija ideoloģiju sadursme. Tagad viss ir mainījies, tomēr joprojām pastāv pamata konflikts starp to, ko mēs tagad saucam par liberālu demokrātiju, un autoritatīvām vai totalitārām sistēmām. Tā ir sadursme starp diviem principiem, diviem pasaules uzskatiem," — viņš sacīja, atbildot uz jautājumu, vai pasaule nav atgriezusies pie aukstā kara.
Rinkēvičs atrodas 3 dienu vizītē Andorā, Spānijā un Portugālē.
Iepriekš Andorā viņš tikās ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieci Moniku Bonellu, premjerministru Antonī Martī un ārlietu ministru Žilbēru Saboju Sunjē.
Tikšanās laikā ar savu kolēģi Rinkēvičs aicinājis tehnoloģiju jomā strādājošos Andoras uzņēmumus sadarboties ar Latvijas IT nozares asociācijām un klasteriem, lai sekmētu saskarsmi starp nozares ekspertiem.
"Latvija ir ieinteresēta pieredzes apmaiņā ar Andoru tūrisma jomā, tādēļ ir atbalstāma sadarbības veicināšana starp Latvijas un Andoras nacionālajām tūrisma administrācijām. Labvēlīgs faktors Latvijas-Andoras kontaktu veidošanai ir mūsu nacionālās aviokompānijas "AirBaltic" tiešais avioreiss Barselona-Rīga, jo Barselona ir tuvākā lidosta Andorai," — citē Rinkēviču Latvijas Ārlietu ministrijas preses dienests.
