RĪGA, 25. aprīlis — Sputnik. Tikšanās laikā Maskavā ar ES diplomātijas vadītāju Federiku Mogerīni Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs aicināja ES pievērst uzmanību reāliem draudiem.
"Nepieciešams pievērsties mūsu kopīgajiem reālajiem draudiem, nevis izdomātiem riskiem," — Lavrova vārdus citēja RIA Novosti.
Krievijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka Maskava vēlas atjaunot pilnvērtīgu dialogu ar Rietumiem.
"Mēs pārdzīvojam sarežģītu periodu Krievijas attiecībās ar Rietumiem… Mēs joprojām vēlamies atjaunot sadarbību ar ES, mūsu lielāko tirdzniecisko un ekonomisko partneri — ar tās tautām mums ir ļoti daudz kopīga vēsturiskā, kultūras un vērtību aspektos," — teica Lavrovs.
ES diplomātijas vadītāja Federika Mogerīni ieradās vizītē Maskavā pārrunām ar Krievijas ĀM vadītāju Sergeju Lavrovu. Šī ir pirmā Mogerīni vizīte Krievijā, kopš viņas iecelšanas ES augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos amatā 2014. gada novembrī.
Pārrunu gaitā puses nolēmušas skart Sīrijas un Ukrainas jautājumus, apspriedīs Irānas kodolprogrammas vienošanās īstenošanas gaitu, situācijas noregulēšanu Afganistānā, kā arī Krievijas un ES divpusējās attiecības.
Maskava un Brisele
Krievijas Ārlietu ministrija atzīmē, ka galvenais šķērslis Maskavas un Briseles attiecībās ir ES tieksme turpināt spiedienu uz Krieviju sankciju politikas ietvaros.
Mogerīni darba periodu ES augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos amatā iezīmēja nopietna divpusējo attiecību pasliktināšanās. ĀM norādīja, ka Eiropas Savienībā tiek "aktīvi pastiprināts rusfobais noskaņojums", un pret Maskavu vērstas "nepamatotas apsūdzības par tieksmi vājināt ES un ietekmēt vēlēšanu rezultātus vairākās dalībvalstīs".
Maskava vēlas redzēt stabilu, prognozējamu un neatkarīgu Eiropas Savienību, atzīmēja Krievijas ĀM.
"No savas puses ņemam vērā nepieciešamību pārvarēt pašreizējās domstarpības… Esam gatavi pilnā mērā atjaunot un aktīvi uzturēt sadarbības kanālus ar ES dažādās sfērās… Ceram uz pamatotu sarunu par iespējām atjaunot sadarbību ar ES," — uzsvēra Krievijas ĀM.
Vienlaikus Maskava vērsa uzmanību "pozitīvajiem soļiem" kontaktos atsevišķos starptautiskās dienas kārtības jautājumos, pirmkārt, — terorisma apkarošanas jomā. Kā piemēru Krievijas ĀM minēja regulārās divpusējās pārrunas terorisma un organizētās noziedzības apkarošanas jautājumos, kā arī pierobežu sadarbības programmas īstenošanu.
Dienas kārtībā — Ukraina un Sīrija
Vienlaikus Lavrova un Mogerīni pārrunās viena no centrālajām vietām veltīta krīzei Ukrainā. Šajā jautājumā Maskava pauda cerību, ka Eiropas Savienība pārtrauks ignorēt Kijevas stūrgalvīgo izlocīšanos no Minskas protokolos noteikto saistību izpildes, it īpaši konflikta politiskas noregulēšanas jomā. Burtiski pirms Mogerīni vizītes Donbasā notika incidents — EDSO Speciālās misijas automašīna cieta sprādzienā, kura rezultātā gāja bojā viens novērotājs, divi — guvuši ievainojumus.
Sīrijas konflikta noregulēšanas kontekstā Krievijas ĀM atzīmēja Eiropas Savienības potenciālu liela humanitārā donora lomā.
Naktī uz 7. aprīli ASV izdarīja uzbrukumu Sīrijas valdības aviobāzei Šairatā, apsūdzot Sīrijas valdību par ķīmisko ieroču pielietojumu Idlibas provincē 4. aprīlī, kad, pēc Sīrijas opozīcijas datiem, bojā gājuši 80 cilvēki. Opozicionāri norādīja, ka uzbrukumā vainojama Sīrijas valdība, taču tā kategoriski noraida apsūdzības un norāda, ka uzbrukumā vainojami kaujinieki un to atbalstītāji.
