Ārkārtas parlamenta vēlēšanas Lielbritānijā notiks 8. jūnijā

© REUTERS / Neil HallПремьер-министр Великобритании Тереза Мэй покидает Даунинг-Стрит 10 в Лондоне
Премьер-министр Великобритании Тереза Мэй покидает Даунинг-Стрит 10 в Лондоне - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Terēza Meja izsludinājusi Lielbritānijas parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Šo lēmumu viņa pamatoja ar nepieciešamību stiprināt "parlamenta vienotību", īstenojot Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES procedūru. Deputāti premjeres lēmumu atbalstīja.

RĪGA, 20. aprīlis – Sputnik.  Lielbritānijas parlaments atbalstījis premjerministres Terēzas Mejas ierosinājumu organizēt ārkārtas vēlēšanas, informē RIA Novosti.

Lielbritānija. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Mediji: Terēza Meja piekritusi saglabāt ES pilsoņu tiesības Lielbritānijā pēc Brexit

Par ārkārtas vēlēšanām 8. jūnijā nobalsoja 522 kopienu deputāti, lēmumu neatbalstīja 13 politiķi. Jau pirms balsojuma, kad galveno opozīcijas partiju līderi apsveica premjeres paziņojumu, bija skaidrs, ka lēmums savāks nepieciešamās divas trešdaļas deputātu balsu.

Iepriekš Terēza Meja informēja, ka vēlēšanas līdz 2020. gadam nenotiks, taču tagad viņa savu viedokli ir mainījusi, paskaidrojot to ar nepieciešamību saliedēt tautu pirms gaidāmajām pārrunām ar ES par Lielbritānijas izstāšanos no savienības. Referendums par Apvienotās Karalistes dalību ES notika 2016. gada 23. jūnijā, un 51,89% referenduma dalībnieku balsoja par izstāšanos no savienības.

Kā Brexit ietekmēs Latviju

Tūlīt pēc referenduma sākās bažas par salās dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo likteni un no ES fondiem saņemtā Latvijas finansējuma iespējamo samazināšanos.

24. jūnijā Raimonds Vējonis paziņoja, ka valdībai jādara viss iespējamais, lai pasargātu Lielbritānijā dzīvojošos Latvijas valstspiederīgos, kā arī nacionālās un ES kopīgās intereses. "Nāksies meklēt visām pusēm pieņemamu risinājumu," – norādīja valsts vadītājs.

Brexit. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Brexit var izmaksāt Latvijai 56 miljonus eiro gadā

Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola atzina, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES var novest pie Latvijas finansējuma samazināšanās jau tagad, nevis pēc 2020. gada, kā plānots.

Bažas šajā jautājumā pauda Finanšu ministrija. "Tas Latvijai nozīmētu zaudējumu, ņemot vērā, ka pēc iestāšanās ES fondu līdzekļi ir devuši būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikas izaugsmē un privātās investīcijas šobrīd ierobežo negatīvā ģeopolitiskā situācija un zemā globālās ekonomikas izaugsme," – jūlijā paskaidroja ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

Dati par Lielbritānijā dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem ir atšķirīgi. Rīga informē par 150 tūkstošiem cilvēku, Londona – par 100 tūkstošiem. Valsts ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs februārī skaidroja, ka precīzu datu nav nevienam, jo dzīvesvietas reģistrācija Lielbritānijā nav obligāta.

Ziņu lente
0