RĪGA, 19. aprīlis – Sputnik. Latvijas Ekonomikas ministrija piedāvā ierobežot maksimālo gada apgrozījumu mikrouzņēmumiem ar summu līdz 50 tūkstošiem eiro un maksimālo algu vienam darbiniekam līdz 900 eiro mēnesī. Turklāt atvieglotā nodokļa nomaksas princips un vienotā MUN likme 15% no apgrozījuma apmērā, pēc iestādes iecerēm, jāsaglabā.
Šobrīd augstākais atļauts apgrozījuma apmērs Latvijas mikrouzņēmumiem ir 100 tūkstoši eiro, un maksimālā darbinieka alga ir 720 eiro mēnesī. Pēc iestādes ieceres, pēc grozījumu pieņemšanas MUN sistēmu varēs pielietot ap 27 tūkstošiem mikrouzņēmumiem visā Latvijā, kuros ir nodarbināti gandrīz 68 tūkstoši cilvēku. Šobrīd 80% mikrouzņēmumu nodokļa sastāda VSAO iemaksas. Iepriekš varas iestādes piedāvāja papildināt sociālo budžetu uz obligāto sociālo iemaksu rēķina. Taču bizness kategoriski iestājās pret šādu iniciatīvu, līdz pat piketa organizēšanai pie parlamenta ēkas.
Pagājušā gada beigās Saeima pieņēma likuma grozījumus par valsts sociālo apdrošināšanu, kuri paredzēja atteikšanos no minimālo sociālo iemaksu ieviešanas 2017. gadā, līdz ar to tika pieņemts paaugstināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi līdz 15%, sākot ar 2017. gadu, un neliela apgrozījuma uzņēmumiem (līdz 7 tūkstošiem gadā) līdz 12%.
Lai garantētu mikrouzņēmumu darbiniekiem sociālās garantijas, Ekonomikas ministrija piedāvā novirzīt valsts sociālajai apdrošināšanai ne mazāk, kā 95% MUN maksājumu. Turklāt, iestāde uzstāj uz darba līgumā noteiktām mikrouzņēmuma darbinieka tiesībām brīvprātīgi pievienoties valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai. Likuma grozījumi par mikrouzņēmumu nodokli ir nosūtīti saskaņošanai. Iestāde domā, ka tie stāsies spēkā kopš 2018.gada 1.janvāra.
Aprīļa ziņojumā Pasaules Bankas (PB) ekonomisti iestājās par Latvijas nodokļu sistēmas izmaiņām. Mazā biznesa nodokļu sloga jautājumā eksperti iesaka pilnībā atteikties no esošā mikrouzņēmumu nodokļu sistēmas. Pēc viņu vērtējuma, tas ļautu samazināt negodprātīgo obligāto iemaksu maksātāju skaitu un likvidēt negodīgu nodokļu konkurenci.
Pēc PB ekonomistu viedokļa, pārmaiņas ļautu palielināt sociālo iemaksu apjomu un tai pašā laikā samazināt augsto nodokli mazāk apmaksātam darbam, lai paaugstinātu oficiālas iekārtošanās darbā procentu. Turklāt, pēc PB ekspertu aprēķiniem, samazināt sociālo nevienlīdzību un pacelt Latvijas budžeta ienākumus varētu ar diferencētas ienākumu nodokļa skalas ieviešanu.
