RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik, Andrejs Solopenko. Tagad devīze "Kaut vai pastalās, bet brīvi!" skan kā parodija, taču Atmodas laikā tas netika uzskatīts par pārmērīgu. Pašlaik Latvija ir tālu no badacietēju statusa, tomēr valsts neatkarības kritēriji ar katru gadu iegūst arvien neskaidrāku formulējumu.
Saskaņā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pagājušā gada decembrī veikto aptauju, 36% respondentu piekrita apgalvojumam, ka iedzīvotāju ekonomiskā stāvokļa uzlabošanai ir pieļaujama neliela politisko brīvību ierobežošana, 48% Latvijas iedzīvotājiem ir pretējs viedoklis, no tiem 25% pilnībā nepiekrīt šim apgalvojumam, bet 23% — drīzāk tam nepiekrīt. 16% aptaujāto nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Brīvība uzvar desu
Šo aptauju pētījumu centrs rīko katru gadu, sākot ar 1999. gada decembri, kā norāda savā mikroblogā Twitter uzņēmuma direktors Arnis Kaktiņš: "Priecē, ka pamazām mazinās to iedzīvotāju īpatsvars, kuri būtu gatavi mainīt politiskās brīvības pret "desu"." "Taču šis process ir ļoti lēns!" — viņš piebildis.
Priecē, ka pamazām mazinās to iedzīvotāju īpatsvars, kuri būtu gatavi mainīt politiskās brīvības pret „desu”. Taču šis process ir ļoti lēns! pic.twitter.com/s6YfpquQxB
— Arnis Kaktiņš (@ArnisKaktins) April 11, 2017
Tiešām, salīdzinot ar 2015. gadu, respondentu skaits, kuri norādījuši, ka atteikšanās no politiskajām brīvībām ir pieņemama Latvijas iedzīvotāju labklājības uzlabošanai, samazinājiespar 1%. Savukārt respondentu īpatsvars ar pretējo viedokli, tieši otrādi, pieaudzis par 3%. Iedzīvotāju skaits, kas izvēlas brīvību, nevis materiālo labumu, pamazam pieaug.
Krīzē viss notiek citādi
Tā nebija vienmēr. 1999. gadā, kad aptauja tika veikta pirmo reizi, 44% bija gatavi ziedot politiskās brīvības. Tādas pieejas pretinieku bija mazāk — 42%, un nākamo astoņu gadu laikā šis rādītājs samazinājās, tikai 2006. gada decembrī sasniedzot savu mazāko radītāju — 32%.
2007. gadā "desas" un brīvības atbalstītāju un pretinieku skaits bija vienlīdzīgs, bet 2008. gadā cilvēku īpatsvars, kuri nepiekristu atteikties no brīvībām, pirmo reizi pārsniedza oponentus. Tolaik ekonomiskā situācija Latvija pārdzīvoja savu pacēlumu. Ir ievērots, ka uzlabojoties dzīves līmenim, iedzīvotāji sāk domāt arī par politiskajām brīvībām, uzskatīdami dzīves līmeņa uzlabošanos par pašsaprotamu.
Tomēr 2009. gada ekonomiskā krīze mainīja situāciju. Daudzi cilvēki zaudēja darbu, bija spiesti aizbraukt no valsts un radikāli mainīja savus izdevumus. Tad viņi aizdomājās par savu labklājības līmeni un respondentu īpatsvars, kuri vēlētos šķirties no politiskajām brīvībām, atkal pieaug.
2010. gada decembrī tas sasniedza vienu no augstākiem radītājiem (45%), bet pretinieku īpatsvars bija salīdzinoši zems (35%). Krīzes gados tauta sāk vairāk domāt par savu labklājību, nevis par demokrātiskām vērtībām, un nav izslēgts, ka lielākā daļa iedzīvotāju labprāt atteiksies no politiskajām brīvībām, ja Latvijā atkal iestāsies šāda krīze, neskatoties uz to, ka pašlaik daudzi no viņiem uzstājas par tām.
