"Gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr". Šie Viktora Černomirdina vārdi, kurus viņš teicis, būdams Krievijas premjerministrs, visprecīzāk apraksta Eiropas Raidorganizāciju apvienības (ERA) — "Eirovīzijas" tiesību turētāja stratēģiju attiecībā uz konkursa norisi 2017. gada maijā Kijevā.
ERA cerēja, ka, neskatoties uz Krievijas un Ukrainas konfliktu pēc Krimas atkalapvienošanās ar Krieviju un separātistu atbalsta Donbasā, izdosies izvairīties no skandāliem un Krievija piedalīsies "Eirovīzijā — 2017". Taču sācies viens no skaļākajiem skandāliem konkursa vēsturē. To izskata Andrejs Breners, vācu preses izdevuma Deutsche Welle komentētājs. Viņa sagatavoto materiālu pārpublicējis portāls InoSMI.ru.
Kā zilonis trauku bodē
"Mums notiek dialogs", "mēs ceram" — jau gandrīz gadu nemainās Raidorganizāciju apvienības vadmotīvs atbildē uz jautājumu, vai Krievijas pārstāve varēs piedalīties "Eirovīzijā" Kijevā. 31.marta ERA ģenerāldirektores Ingridas Deltenres vēstulē Ukrainas premjerministram Volodimiram Groismanam apliecina visu šo sarunu neefektivitāti. Vēstule tika nosūtīta nākamajā dienā pēc Kijevas noteiktā lieguma Krievijas dalībniecei Jūlijai Samoilovai iebraukt Ukrainā.
Tikmēr Eiropas Raidorganizāciju apvienībai vēl pirms sagatavošanās konkursa sākumam bija jāsaņem no Kijevas garantijas, ka Ukrainas valdība dos iespēju uzstāties"Eirovīzijā — 2017" visiem dalībniekiem. Pretējā gadījumā — atņemt konkursa organizācijas tiesības. Bet no Krievijas bija jāpieprasa ievērot Ukrainas likumus, kā nosacījumu dalībai konkursā. Šī dubultā stratēģija ļautu izvairīties no pašreizējās situācijas, un ERA pietiktu laika un līdzekļu manevriem.
Šobrīd Eiropas Raidorganizāciju apvienība, būtībā šantažē Ukrainu, draudot izslēgt valsti no nākamajiem konkursiem, ja Samoilova nevarēs ierasties Kijevā. Līdzīgas metodes mērķu sasniegšanai nav retums gan politikā, gan diplomātijā. Tomēr tie labāk darbojas mutiskā sarunā — telefoniski vai personīgi. ERA ģenerāldirektore Ingrida Deltenre varētu piezvanīt Volodimiram Groismanam, vai pat apmeklēt Kijevu, lai satiktu viņu. Rakstiski iesniegt ultimātus WikiLeaks laikmetā ir nepiedodama kļūda. Ukrainā turpinās dažādu grupējumu cīņa par varu, un katra no tām var būt ieinteresēta šāda veida noplūdē. Valsts ārlietu ministram Pavlam Klimkinam neatlika nekas cits kā 31.marta vakarā noraidīt ERA ultimātu.
Ukraina pakļāvās Maskavas provokācijai
Kijevai tika dota iespēja saglabāt prestižu, dodot ikvienam dalībniekam no Krievijas iespēju ierasties Ukrainā. Jau konkursa sagatavošanas sākumposmā vajadzēja paziņot, ka "Eirovīzijai" tāpat kā lielām starptautiskām konferencēm un sporta sacensībām, tiks veikti izņēmumi spēkā esošajā likumdošanā. Tad nevajadzētu baidīties no tā, ka Maskava izvirzītu dalībai konkursā dziedātāju no Ukrainas melnā saraksta. Viņš vai viņa vienkārši nebūtu uzdrošinājušies ierasties Kijevā, zinot, kādu pieņemšanu sarīkos viņiem publika koncertzālē.
Maskava rīkojusies smalkāk, izmantojot ratiņkrēslam piekaltu dziedātāju Jūliju Samoilovu. Tomēr Kijeva iekļuvusi lamatās un atteikusi dziedātājai, aizbildinoties ar to, ka Samoilova uzstājusies anektētajā Krimā. Viņa ieradusies tajā no Krievijas nevis Ukrainas puses, un tas ir Ukrainas likumu pārkāpums. Maskava zinājusi, ka Kijeva rīkosies tieši tā, un tagad tikai berzē rokas, iegūstot propagandisku uzvaru un kārtējo reizi apvainojot Ukrainas varasiestādes "necilvēcībā".
"Eirovīzijā 2017" Krievija ir uzvarējusi pozīciju cīņā ar Eiropas Raidorganizāciju apvienību un Ukrainu. Svarīgi tomēr, lai politiskais skandāls konkursā nenovērstu no tā Krievijas iedzīvotājus, kuri pērn pēc skatītāju balsošanas rezultātiem piešķīruši ukrainietei Džamalai augsto otro vietu, t.i. izteikuši savu viedokli.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.
