RĪGA, 4. aprīlis — Sputnik, Andrejs Solopenko. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS šī gada februārī organizētās aptaujas rezultāti liecina, ka tikai 3% aptaujāto uzskata, ka Latvija ir veiksmīgākā trīs Baltijas valstu vidū. Lietuvu par veiksmīgu uzskata 12% respondentu, bet lielākā daļa iedzīvotāju joprojām skauž Igaunijai.
Igaunija – līderos
Šādu aptauju pētniecības firma rīko katru gadu jau 16 gadu laikā – katru februāri, sākot ar 2002. gada, izņemot pērno gadu. "Lūk, kādu nospiedumu Latvijas iedzīvotāju prātos atstāj nemitīgā Igaunijas apjūsmošana publiskajā telpā," – komentē SKDS direktors Arnis Kaktiņš pētījuma rezultātus savā mikroblogā Twitter.
Lūk, kādu nospiedumu Latvijas iedzīvotāju prātos atstāj nemitīgā Igaunijas apjūsmošana publiskajā telpā. pic.twitter.com/4zuPp6b2oU
— Arnis Kaktiņš (@ArnisKaktins) April 2, 2017
Tiešām vietējie mediji daudzās publikācijās bieži vien Igauniju min kā piemēru Latvijai, apgalvojot, ka kaimiņvalstī iedzīvotāju dzīves līmenis ir augstāks, nosacījumi privātuzņēmējdarbības un biznesa attīstībai ir labāki, algas lielākas un nodokļi mazāki, kas kopumā veicina šīs valsts labklājību.
Aptauju pastāvēšanas laikā Igaunija vienmēr ir ieņēmusi līdera vietu respondentu acīs – dažādos gados to slavēja līdz pat trīs ceturtdaļas aptaujāto, turklāt šajā desmitgadē kaimiņu valsts cienītāju īpatsvars ir ievērojami palielinājies.
Tajā pašā laikā samazinās to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka kopš neatkarības iegūšanas lielus panākumus sasniegusi Lietuva. Ja 2008. gadā tā domāja 34% respondentu, tad tagad to skaits samazinājies par aptuveni divām trešdaļām. Latvijas publikas simpātijas arvien vairāk iekaro kaimiņiene no ziemeļu puses, bet kaimiņiene no dienvidiem tās pamazām zaudē.
Latvija ripo lejup
Attiecībā pret savu valsti latvieši vienmēr bijuši noskaņoti ļoti kritiski. Viedokli par to, ka triju Baltijas valstu vidū Latvija demonstrē labākos rādītājus, nekad nav atbalstījuši vairāk kā 9% respondentu. Tāds šis rādītājs bija 2002. gadā, un kopš tā laika tas ir tikai krities.
Savu minimumu rādītājs sasniedzis 2009.-2010. gadā, kad valsti skārusi ekonomiskā krīze, kas negatīvi ietekmēja lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju. Daudzi pēc darba zaudēšanas sajuta strauju dzīves līmeņa kritumu un, protams, uzskatīja, ka Latvija nevar būt veiksmīga valsts, ja nespēj parūpēties par saviem iedzīvotājiem.
Tomēr arī pēc krīzes beigām Latvijas iedzīvotāju viedoklis par savu valsti nav uzlabojies. Skepse attiecībā uz Latvijas panākumiem saglabājas, un valdībai nāksies ļoti pacensties, lai lauztu šo tendenci, pretējā gadījumā iedzīvotāju neticība savai valstij tikai palielināsies.
