RĪGA, 6. janvāris — Sputnik. Latvijā par nākotni ar bailēm domā cienījama vecuma cilvēki, trūcīgie, bezdarbnieki un Latgales iedzīvotāji, liecina pētījumu centra SKDS organizētās aptaujas rezultāti.
2016. gada decembrī veiktās aptaujas gaitā respondenti tika lūgti atbildēt, kādas emocijas viņi jūt biežāk, domājot par savu un savas ģimenes nākotni — bailes vai cerību.
Ar cerībām nākotnē skatās 51% aptaujāto, bailes izjūt 38% respondentu. 11% aptaujāto nevarēja sniegt konkrētu atbildi.
Analizējot noteiktos reģionos saņemtās atbildes, pētnieki konstatēja, ka nākotnē ar bailēm visvairāk veras Latgales iedzīvotāji — 51% respondentu. Zemgalē un Vidzemē bailes sajūt 41% iedzīvotāju, Kurzemē — 35%, bet Rīgā — 30%.
Bailes par nākotni pavada 60% aptaujāto bezdarbnieku. Tādas pašas ir arī emocijas uzjūt katrs otrais pensionārs, 41% strādājošo, 36% individuālo komersantu, 34% mājsaimnieču, 27% vadītāju, 26% speciālistu un 18% studējošo. Jāpiebilst, ka bailes par nākotni bieži jūt cilvēki ar zemiem (49%) un vidēji zemiem (44%) ienākumiem.
Arī cienījama vecuma cilvēki nākotnē raugās ar pesimismu. Gandrīz katrs otrais — 47% cilvēku vecumā no 55 līdz 74 gadiem par nākotni domā ar bailēm. Vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem bailes no nākotnes jūt 25% respondentu.
Biežāk bailes jūt cilvēki, kuri ģimenē sarunājas krievu valodā — 41% aptaujāto. Starp latviski runājošajiem par nākotni raizējas 36% respondentu.
Bailes par nākotni jūt 40% sieviešu un 36% vīriešu.
2014. un 2015. gg. ar cerību nākotnē skatījās 61% iedzīvotāju, taču 2016. gadā šis rādītājs ir krities par 10%. Savukārt par 11% pieaudzis respondentu skaits, kuri atzinuši, ka jūt bailes par nākotni. 2014. un 2015. gg. veikto aptauju rezultāti bija visoptimistiskākie. Pesimistiskākie rezultāti līdzīgās aptaujās tika konstatēti 2009. un 2010. gadā — tolaik par nākotni raizējās 52% iedzīvotāju.
