Par incidenta iespējamiem iemesliem diskutē starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" komentētājs Aleksandrs Hroļenko.
Lielākais Ukrainas Bruņoto spēku (UBS) arsenāls Balaklejas pilsētā Harkovas apgabalā aizdegās naktī uz 23. martu. Detonēja munīcija, tāpēc tā rajonā noteikta septiņu kilometru drošības zona, evakuēti iedzīvotāji, aizliegti lidojumi 40 km rādiusā. Arsenāla platība — 368 hektāri, un gadījumā, ja tur sākuši sprāgt 152 mm artilērijas lādiņi (kopējais munīcijas apjoms — 138 tūkstoši tonnu), tas vilksies ilgu laiku.
Dzēst uguni nav iespējams, ugunsgrēka platība pieaug. Kijeva lūdz palīdzību starptautiskajās organizācijās. Pastiprināta arsenālu un austrumu robežas apsardze.
Ukrainas galvenais kara prokurors Anatolijs Matioss incidentu Harkovas apgabalā nosauca par diversiju. Ukrainas aizsardzības ministrs Stepans Poltoraks operatīvi paziņoja, ka diversijā, iespējams, vainīga Krievija vai Doņeckas un Luganskas Tautas Republikas. Nesen Ukrainas Augstākā rada lūdza ASV piešķirt galvenā ārpusalianses sabiedrotā statusu. Deputāti atzīmēja, ka Kongresa pozitīvs lēmums un divpusēja militārā vienošanās sekmēs konflikta izbeigšanos Donbasā. Dīvainas apstākļu sakritības rezultātā "salūts" valsts lielākajā munīcijas noliktavā spilgti demonstrēja Ukrainas gatavību un iespējas ciešai militārai sadarbībai ar ASV un Ziemeļatlantijas aliansi.
Un tomēr, kas īsti notiek Harkovas apgabalā un valstī?
Lādiņi Donbasam
Acīmredzams, ka artilērijas lādiņi no UBS 65. arsenāla bija paredzēti soda operācijas (ATO) turpināšanai Donbasā. Pats par sevi saprotams, LTR un DTR iedzīvotāji vienmēr vēlējās samazināt Kijevas arsenālus, tomēr trīs gadus ilgajā pilsoņu karā neviena Ukrainas ieroču noliktava nav cietusi. Arī šajā gadījumā diversija ir maz ticama. Attālums no Balaklejas līdz Luganskai taisnā līnijā — 200 km. Doņecka atrodas 175 km attālumā. Krievijas robeža — 90 km attālumā no arsenāla, tātad izlūkošanas un diversiju grupai jebkurā virzienā ceļš ir patāls (trīs diennaktis uz vienu pusi).
Vienlaikus incidents Balaklejā "apaug" ar fantastiskām niansēm. It kā dziļā naktī (pl. 3:45 pēc Maskavas laika), pirms ugunsgrēka iedzīvotāji esot dzirdējuši "bezpilota lidaparātu dūkoņu", un daži pat novērojuši, kā krīt bumbas. Ukrainas Drošības dienesta attaisnošanās ir vienkārši nožēlojama. Un tomēr "dronu spiets" ir modernāks medijos nekā DTR un LRT karavīru vidū.
Krievija nav iejaukta Ukrainas iekšējā konfliktā. Pat no rietumvalstu viedokļa (viņi ir pārliecināti, ka Maskava ir daudz agresīvāka) būtu muļķīgi par sīkām nekrietnībām turēt aizdomās valsti, kurai ir "Kalibrs". Daudz reālistiskāka izskatās versija par ieroču izlaupīšanu (pārdošanai), ko īstenojuši UBS speciālisti un vēlāk iznīcinājuši pēdas.
Domāju, Ukrainas Augstākās radas lūgums piešķirt galvenā ārpusalianses sabiedrotā statusu ar ugunsgrēku Harkovas apgabalā sakritis nejauši. Līdzīgas pārrunas ar ASV notika arī iepriekš, taču sprādzienu nebija. Kijeva ne vienu reizi vien lūgusi Vašingtonu paplašināt militāro atbalstu. Februārī ASV aizsardzības ministra pirmais vietnieks Bobs Vorks tikās ar Ukrainas ārlietu ministru Pāvelu Kļimkinu un paziņoja, ka Vašingtona vēlas "nopietni atbalstīt Ukrainas neatkarību un teritoriālo vienotību, kā arī papalšināt Ukrainas Bruņoto spēku potenciālu.
Sakritība — lūgums un ugunsgrēks — ir nejauša, taču dziļi simboliska.
Īpašais statuss
Ziemeļatlantijas alianse ir kolektīva un lēnīga struktūra. Kijevas un Vašingtonas saikne paātrinātu lēmumu pieņemšanu militāras nepieciešamības gadījumā. Puses saprot, pēc kā tiecas.
"Galvenais ārpusalianses sabiedrotais" (Major Non-NATO Ally, MNNA) — ASV sabiedrotais, kas nav iestājies aliansē. Statuss apstiprināts 1989. gadā, un to piešķir ASV aizsardzības ministrs pēc saskaņošanas ar valsts sekretāru. Ar tādu paņēmienu amerikāņi noformēja militārās savienības ārpus ģeogrāfiskajām teritorijām, ko saista Atlantija. Sākotnēji ASV galvenā ārpusalianses sabiedrotā statusu saņēma piecas valstis (Austrālija, Ēģipte, Izraēla, Dienvidkoreja un Japāna). Ar laiku Valsts departaments paplašināja "draugu loku" līdz sešpadsmit valstīm.
Pēcpadomju teritorijā rindā pēc īpaša statusa stāv Gruzija, Ukraina un Moldova (tās vēlas saņemt amerikāņu ieročus, loģistiku un izlūkošanas datus).
Piešķirot galvenā ārpusalianses sabiedrotā statusu, Vašingtona uzņemas virkni saistību. To starpā — iespēju piedalīties kontrteroristiskos pasākumos un noteiktu ieroču veidu piegādi. Atšķirībā no jautājuma par Ukrainas iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē, ASV ir suverēnas tiesības piešķirt ārpusalianses sabiedrotā statusu, tātad šajā gadījumā nav vajadzīga visu NATO dalībvalstu piekrišana.
Tomēr Kijevai nāktos ņemt vērā Buenosairesas pieredzi — Folklendu konflikta laikā 1982. gadā ASV tai nepalīdzēja, lai arī "Amerikas savstarpējas palīdzības līgums" paredzēja ASV militāro palīdzību Argentīnai. No ASV viedokļa svarīgākas bija Lielbritānijas intereses. Vēlāk Amerikas tautu bolivārisma alianses (ALBA) valstis pieņēma lēmumu izstāties no tās.
Tikpat daiļrunīga ir "galveno ārpusalianses sabiedroto" — Afganistānas un Pakistānas militāri politiskā pieredze. Acīmredzot jaunais statuss Ukrainai varētu sagādāt tikai jaunas grūtības. Pamatus tām jau licis 2014. gadā pieņemtais "Ukrainas brīvības atbalsta akts".
Iepriekš Forbes rakstīja, ka Ukraina un Gruzija nespēj dot NATO nekādu labumu, attiecības ar Krieviju būs apdraudētas, un Vašingtonai nevajadzētu raizēties par šo valstu likteni.
Gatavošanās karam
Ukraina, balstoties uz ASV un vairāku Rietumu un Austrumu valstu atbalstu, izveidojusi visapkārt frontes. Neskatoties uz milzīgajiem zaudējumiem Donbasā, Kijeva rīko provokācijas Krimā, uzlabo bruņojumu, īsteno raķešu programmas un pat plāno izstrādāt pati savu MiG-29. Ukrainas Drošības dienests piedevām nesen informēja par deviņu Krievijas specdienestu aģentu aizturēšanu.
Ukraina centīgi pilda Rietumu algoritmus, kuru mērķis ir ievilkt Krieviju karā, taču faktiski īsteno pašiznīcināšanās programmu.
Vienlaikus Vašingtona ģenerē jaunas pret Krieviju vērstas sankcijas un pastiprina militāro klātbūtni Austrumeiropā. ASV turpina ievilkt NATO ietekmēs sfērā neitrālās Ziemeļeiropas valstis. Nejauši vai, iespējams, tīšām, Pentagons publicē informāciju par karaspēka ievešanu Ukrainā, kas kuru katru mirkli var uziet gaisā, gluži kā arsenāls Balaklejā.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.
