RĪGA, 24. marts — Sputnik, Jeļena Kirillova. Abi incidenti notika tieši pēc kāda strīdīga pasākuma — Latviešu leģionāru piemiņas dienas 16. martā. Iespējams, tieši šī patriotiskā viļņa virsotnē pilsoņi īpaši sāpīgi sākuši pievērst uzmanību svešām automašīnām.
Lai nu būtu kā būdams, taču vispirms galvaspilsētā tika pamanīta automašīna ar nacistisku simboliku: salonā pie priekšējā stikla karājās karodziņš, kas atgādināja nacistiskās Vācijas karogu, uz valsts numura plāksnes bija redzams svastikas un SS zibeņu zīmējums. Uz šo informāciju policija reaģēja mierīgi. Kārtības sargiem šķita, ka karodziņš ir dekora elements, jo tā proporcijas neatbilda nacistiskās Vācijas karoga oficiālajām proporcijām, bet ar numura zīmes dekoru iznāca vēl vienkāršāk: izrādījās, ka Latvijas likumi nekādi neierobežo autoīpašnieku fantāziju šajā ziņā.
Toties pēc nākamā incidenta, kad automašīnas salonā tika ievērots Krievijas trikoloram līdzīgs karodziņš, policijas darbinieki, šķiet, ir mundri ķērušies pie darba. Policijā ierosināta dienesta pārbaude, jo izrādījies, ka karodziņš bijis mašīnā, kas piederējusi kādam Latvijas Iekšlietu ministrijas (IeM) struktūru darbiniekam.
Simpatizēt Krievijai ir noziegums?
Līdzīga situācija atgadījās pērn — TV3 žurnālisti ievēroja Valsts policijas pārstāvja personīgajā mašīnā Krievijas karogu un uzrakstu "Mīlu Krieviju". "Tādos brīžos vienkārši nolaižas rokas un gribas skaļi vaicāt, vai mēs visi esam drošībā, ja mūsu drošību garantē tādi cilvēki?" — sašuta programmas autori.
Stāsts pamudināja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Aināru Latkovski paust savu viedokli: "Viņš ir valsts policists, viņam ne tikai jāaizsargā valsts iedzīvotāji un pilsoņi, bet arī jābūt patriotam. Viņam dota vara, viņš nēsā ieroci. Var simpatizēt citai valstij, taču tādā gadījumā nav jāiet darbā valsts dienestā. Uzticības zvērests valstij un lojalitāte citai valstij nav savienojami nevienā valstī, arī ne tajā pašā Krievijā. Ir konkrēts likums, un lēmums jāpieņem saskaņā ar to," — tolaik teica Latkovskis kādā intervijā.
Savukārt Latvijas policistu arodbiedrības prezidents Agris Sūna paziņoja, ka tādā gadījumā nāktos nosodīt daudzus policijas darbiniekus, jo daudziem bijušas Georga lentītes.
"Kādam tas var patikt, citam — ne, taču tā ir katra cilvēka personiskā dzīve, un katram ir pašam jāizlemj, kas viņam jādara, kas viņam patīk, kas — ne, — teica Sūna. — Katram policistam ir jāķer zagļi un noziedznieki un par to jādomā vairāk nekā par kaut ko citu."
Tomēr Krieviju mīlošais darbinieks toreiz sodu saņēma: viņam izteica priekšniecības aizrādījumu un uzlika sodu, kura apmērs tomēr nekļuva zināms publikai.
Pagaidām būtu grūti teikt, ar ko beigsies stāsts par Latvijas patriotisma un lojalitātes normu kārtējo pārkāpēju. Zinams, ka IeM nekavējoties reaģēja, kad sociālajā tīklā Twitter tika publicēta ar Krievijas karogu rotāta mašīna. Fotogrāfiju pavadīja uzraksts "Iekšlietu ministrijā ir valsts patrioti, tikai kādas?"
"Šāda rīcība ir nosodāma. Iekšlietu ministrija ir informējusi Valsts policijas vadību, kura šobrīd noskaidro situācijas apstākļus," — ziņoja IeM.
Vai Krievijas karogs ir bijis?
Kāpēc tad karogs ar svastiku policijas uzmanību neizpelnījās, bet gadījumā ar trikoloru sekoja tūlītēja IeM un policijas reakcija un dienesta pārbaude?
"Gadījumā ar IeM darbinieku uzsākta pārbaude, domājams, par viņa iespējamo līdzdalību kādās lietās. Taču, kā noprotu, tā ir viņa personīgā mašīna, un tajā viņš var glabāt jebkādus priekšmetus, tostarp arī lentītes. Pie tam, vai kāds ir apgalvojis, ka tas ir Krievijas karogs?
Bet karodziņš ar svastiku ir īpašnieka darīšana," — Sputnik paskaidroja juriste, bijusī Saeimas deputāte Irina Cvetkova.
Juriste paskaidroja, ka PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas simbolikas lietošana ir aizliegta publiskos pasākumos, kas minēti likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem", taču liegums neattiecas uz izklaides, svētku, piemiņas un sporta pasākumiem. Piemēram, Otrā pasaules kara veterāni var valkāt ordeņus un medaļas, par to neviens netiks sodīts. Arī uz tā saucamo Georga lenti liegums neattiecas.
"Biedē tendence — svastikas demonstrācija ir kļuvusi par ierastu lietu, un to pat zināmā mērā ar darbiem atbalsta daļa Latvijas iedzīvotāju. Vienlaikus Krievijas simboli, elementi vai karodziņi rada tās pašas iedzīvotāju daļas agresiju un naidu," — norāda bijusī Saeimas deputāte.
Pēc viņas domām, sabiedrībā tiek kultivēta ideoloģija, kas pauž, ka Krievija ir ienaidnieks, ka latvieši 70 gadus cietuši zem padomju varas sloga (ko, starp citu, viņi paši palīdzēja veidot). Gandrīz vai bērnišķīgas refleksijas — pie visa vainīga padomju vara.
"Savukārt svastikas vai vērmahta ērgļa demonstrācija pie automašīnas bampera ir visīstākais revanšisms. Mēģinājums attaisnot priekšteču nacistiskos noziegumus ir "Daugavas vanagu" akīvā darba rezultāts Latvijā vairāk nekā 20 gadu laikā pēc neatkarības atjaunošanas. Kad ar likumu tika aizliegta padomju un nacistiskā simbolika, pēc būtības, abi režīmi tika formāli pielīdzināti noziedzīgiem. Taču tas nebūt nav viens un tas pats," — skaidro Irina Cvetkova.
