RĪGA, 23. marts — Sputnik. Krievijas Valsts domes vicespīkere Irina Jarovaja uzskata, ka Ukrainas Augstākās Radas vēršanās pie ASV Kongresa jautājumā par galvenā ārpusalianses sabiedrotā statusa piešķiršanu ir "mežonīga", informēja politiķes preses dienests.
"Ukraina minējusi mežonīgus argumentus savam lūgumam par sabiedroto līgumu ar ASV ārpus NATO, paziņojot, ka tas pozitīvi ietekmēs konflikta pārtraukšanu Donbasā. Diezin vai Ukrainas kareivīgi noskaņotā valdība ar to domāja, ka ASV Kongress pavēlēs viņiem pārtraukt kara noziegumus pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem. Drīzāk gan viņi cer, ka ASV gribēs izmērcēties asinīs, kas tiek izlietas (Ukrainas prezidenta Petro – red.) Porošenko vainas dēļ, tādējādi faktiski kompromitējot pašu Kongresu," – Jarovajas teikto citēja aģentūra RIA Novosti.
"Porošenko nelaiž pa durvīm, taču viņš lien pa vēdlodziņu – te Eiropas Savienībā, te – NATO, tagad – ASV sabiedrotajos. Ukrainas valdība baro tautu ar solījumiem par to, ka viņus visur gaidot un uzņemšot. Vienlaikus viņi izputina valsti un dod slepkavīgas pavēles," – piebilda deputāte.
Trešdien Ukrainas Rada vērsās pie ASV Kongresa ar lūgumu izskatīt jautājumu par galvenā ārpusalianses sabiedrotā statusa piešķiršanu Ukrainai un aizsardzības vienošanos. Šo lūgumu (tas tiek iesniegts otro reizi) atbalstīja 232 deputāti.
Dokumentā atzīmēts, ka starptautiskajā politikā izveidojusies šādu partnerattiecību – ASV galvenais sabiedrotais ārpus NATO – sekmīga pieredze. Šis statuss piešķirts gan valstīm, kurās valda miers, piemēram, Austrālijai, Jaunzēlandei un Japānai, gan arī valstīm, kam "draud karadarbība", piemēram, Dienvidkorejai, Afganistānai vai Izraēlai. Atšķirībā no ilgtermiņa jautājuma par Ukrainas iestāšanos NATO, galvenā ārpusalianses sabiedrotā statusa piešķiršana ir ASV suverēnas tiesības un neprasa visu Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstu vienprātīgu piekrišanu.
"Saskaņā ar Budapeštas memoranda garu un burtu, kā arī orientējoties uz mūsu valstu stratēģisko partnerattiecību attīstību, vēršamies pie ASV ar lūgumu izskatīt jautājumu par aizsardzības vienošanās parakstīšanu ar Ukrainu un galvenā ārpusalianses sabiedrotā statusa piešķiršanu Ukrainai," – ziņo Rada.
Dokumentā norādīts, ka galvenā ārpusalianses sabiedrotā statusa piešķiršanu Ukrainai lielā mērā ietekmēs "pret Ukrainu vērstās Krievijas agresijas pārtraukšanos".
Iepriekš Kijeva vairākkārt pārmetusi Maskavai iejaukšanos Ukrainas lietās sakarā ar notikumiem Donbasā. Krievija to noliedz un uzskata šādas apsūdzības par nepieņemamām. Maskava vairākkārt ir norādījusi, ka nav iejaukta Ukrainas iekšējā konfliktā un ir ieinteresēta Ukrainas politiskās un ekonomiskās krīzes pārvarēšanā.
