RĪGA, 20. marts – Sputnik. Senators Džons Makeins, apsūdzot savu kolēģi Vladimira Putina darba labā, radīja bīstamu precedentu, kas aiziet tālu aiz aukstā kara robežām, citē RIA Novosti žurnālista Deniela Makartija rakstu The National Interest.
Runa ir par Makeina piedāvājumu nobalsot par iespējamo Melnkalnes iestāšanos NATO, turklāt Arizonas senators paziņoja, ka katrs, kurš ir pret šo iniciatīvu, "darbojas Vladimira Putina mērķu labā". Iniciatīvo bloķēja Kentuki senators Rends Pols, kuru Makeins uzreiz apsūdzēja darbā Maskavas labā. Pēc šī starpgadījuma Pols pameta zāli.
Vēlāk viņš publiskoja paziņojumu, kurš skaidroja viņa pozīciju.
"Uz doto brīdi ASV uztur karaspēkus desmitos valstu, veic karadarbības Irākā, Sīrijā, Lībijā un Jemenā (un laiku pa laikam veic dronu prettriecienus Pakistānā). Pie tam, ASV ir jāaizsargā 28 NATO dalībvalstis. Nav saprātīgi paplašināt finanšu un kara pienākumus, ņemot vērā ASV ārējo valsts parādu 20 triljonu dolāru apmērā," – uzrakstīja Pols.
Pēc raksta autora domām, politiķis nestrādā Putina labā.
"Viņš ir patriots, kurš strādā Amerikas pilsoņu labā, kuri arī ievēlēja viņu par senatoru. Var piekrist vai arī nepiekrist viņa uzskatiem, kurus viņš nekad nav slēpis un kuros nav nekā pārsteidzoša viņa vēlētājiem vai arī kopumā visiem tiem, kas sekoja līdzi Pola karjerai – bet nav jāapšauba viņa lojalitāti," – raksta Makartijs NI
Viņš uzsver, ka pat viņa vārdabrālis, senators Džozefs Makartijs, kurš rīkoja "raganu medības" un redzējis komunistu ikkatrā, nebija nonācis līdz senāta kolēģu apvainošanai. Makeins viņu ir pārspējis, konstatēja raksta autors.
Taču, diskreditēt oponentus, runājot par viņu sakariem ar Maskavu – ir šīs sezonas trends, atzīst viņš raksta turpinājumā. Un Makeina uzbrukšana Polam pierāda, ka pat pēc izmeklēšanas par iespējamo Krievijas ietekmi uz ASV vēlēšanu gaitu šī burzma nerimsies.
Demokrāti un lielākā masu mediju daļa, nesagaidot "verdikta pasludināšanu", nonāca pie slēdziena, ka aizdomas un vainas pierādījums ir viens un tas pats, konstatē autors.
"Kas attiecas uz Rendu Polu, mums ir lieta ar situāciju, kad principiālas ideoloģiskas nesaskaņas tiek parādītas kā nepatriotiskas un pat nodevīgas. Šī situācija atgādina ne tikai par "sarkano draudu", bet arī to morālo šantāžu, kuru izmantoja Irākas kara atbalstītāji pret tiem, kuri to neatbalstīja," – teikts rakstā.
Tikai Krievijas gadījumā likmes ir vēl augstākas, nekā stāstā par Irāku, uzskata autors. Krievija ir liela un varena valsts, kuru ASV un Eiropai ir jāuztver reālistiski. Viņa – nevis PSRS, un kaut arī moralizēšana bija jaudīgs ierocis pret komunismu, ar viņa palīdzību nav iespējams mainīt to, kā tā vai cita valsts saprot savas nacionālās intereses.
Pēc Makartija viedokļa, Makeins aiziet tālu aiz aukstā kara robežām ne tikai savos nepamatotos apvainojumos pret Rendu Polu, bet arī nereālistiskajā pieejā NATO paplašināšanās jautājumam.
"Nonākt līdz sīkumainībai, paranojai un negodīgumam lietās, kuras skar mūsu politikā attiecībā pret Krieviju – nozīmē, riskēt un sabojāt visu vēl vairāk," – secina raksta autors.
