RĪGA, 20. marts – Sputnik, Andrejs Solopenko. Pēc SKDS Tirgus un sabiedrības viedokļa izpētes centra aptaujas datiem, kura tika veikta februārī, 46% respondentu uzskata, ka Latvijai nedraud starptautiskai terorisms. 39% paliek pie pretēja viedokļa, bet 15% grūti bija atbildēt uz šo jautājumu.
Uztraukums mazinās
Doto aptauju pētījumu firma veic ik gadu jau 16 gadus pēc kārtas – katru februāri, sākot ar 2002. gadu.
"Šogad iedzīvotāju raizes par to, ka starptautiskie teroristi var izdarīt kaut ko briesmīgu arī Latvijā, ir mazinājušās. Uztraukums paliek tikai 39%," – atzīmēja savā Twitter lapā SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Gada laikā ir mazinājušas iedzīvotāju bažas, ka starptautiskie teroristi var arī Latvijā sastrādāt ko nelāgu (tā domā vairs 39%) pic.twitter.com/cp5quPbp3u
— Arnis Kaktiņš (@ArnisKaktins) March 18, 2017
Tiešām, salīdzinājumā ar pagājušajiem gadiem, respondentu īpatsvars, kuri uzskata starptautisko terorismu par draudu Latvijai, ir sarucis par 11%. Un pat vairāk, ir augusi tā iedzīvotāju daļa, kura ir pārliecināta, ka mums nekas nedraud, kas liecina par sabiedrības uztraukumu un raižu mazināšanos.
Visā aptauju veikšanas laikā augstākie iedzīvotāju uztraukuma rādītāji bija 2006. gadā, kad vairāk nekā puse (55%) uzskatīja, ka Latvijai draud starptautiskais terorisms. Pats zemākas terorisma atnākšanas uztraukumu procents tika fiksēts 2012. gadā (17%), un no tā laika pārliecinoši auga līdz 2016. gadam.
Tikai esošā gada pirmajos mēnešos latvieši atkal sajūtās droši, neskatoties uz to, ka skaļu teroraktu Eiropas Savienības valstīs, diemžēl, mazāk nav kļuvis.
Perifērija – ne vienmēr ir slikti
Pagājušie gadi bija nomākti ar drausmīgiem terora aktiem. 2015. gads kļuva bēdīgi slavens ar Charlie Hebdo redakcijas apšaudi un baiso slaktiņu Parīzē, kad bojāgājušo skaits bija mērāms vairākos simtos. 2016. gadā skaļu terora aktu nekļuva mazāk. Pietiekami atcerētie martā nograndējušos sprādzienus Briseles metro un lidostā, kuri noveda pie 35. nevainīgu cilvēku nāvēm, kā arī terora akti Nicā – 2016. gada vasarā, kad nogalināto skaits bija ap simtu.
Rodas sekojošs jautājums: kāpēc tad iedzīvotāju daudzums, kuri uzskata, ka Latviju apdraud starptautiskais terorisms, sarūk? Atbilde ir acīmredzama – teroristi veic savus noziegumus bagātākās un autoritārākās Eiropas Savienības valstīs, kuru valdības var nopietni ietekmēt lēmumu pieņemšanu, kas skar pasaules politiku, savu vēlētāju spiediena rezultātā.
Latvija tostarp atrodas ES perifērijā un īpašu ietekmi uz tās politiku nerada. Līdz ar to daudzi valsts iedzīvotāji sākuši saprast – salīdzinājumā ar tādām pilsētām kā Berlīne, Parīze vai Brisele, sprādzienu varbūtība Rīgā ir daudz mazāka, un tādējādi arī starptautiska terorisma draudi Latvijai ir minimāli.