RĪGA, 17. marts – Sputnik. Vairāk nekā puse Krievijas iedzīvotāju ir gatavi paciest grūtības ekonomikā, lai turpinātos Maskavas ārpolitiskais kurss attiecībā pret Ukrainu, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Krievijas Sabiedriskās domas aptaujas centra (KSDAC) organizētās aptaujas rezultātiem.
KSDAC rīcībā esošie dati liecina, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas (76%) valsts pilsoņu pauž viedokli, ka Krievijai nav jācīnās par sankciju mazināšanu, jo tās vienlīdz kaitē gan Krievijai, gan valstīm, kas tās ieviesušas, tāpēc tās tuvākajā laikā jāatceļ valstīm, kas iniciējušas ierobežojošos pasākumus. 2015. gadā līdzīgu viedokli pauda 57% respondentu.
Sociologi norāda, ka patlaban tikai 18% aptaujāto (pirms diviem gadiem šis rādītājs sasniedza 33%) norāda, ka nepieciešami pasākumi Rietumu ieviesto ierobežojumu atcelšanai, jo to ekonomiskās sekas Krievijai ir pārāk smagas.
"Vairāk nekā puse iedzīvotāju (59% – lielākais rādītājs visu aptaujas gadu laikā) pauž gatavību paciest zināmas grūtības pašreizējā ekonomiskajā situācijā, lai turpinātos Maskavas ārpolitiskais kurss attiecībā pret Ukrainu. Pretēju viedokli pauž 34%," – teikts aptaujas materiālos.
KSDAC pētījumu projektu vadītājs Mihails Mamonovs atzīmējis, ka attieksme pret rietumu sankcijām ir kļuvusi ikdienišķa, jautājums zaudējis rezonansi.
"Pie to pastāvēšanas ir pieraduši, negatīvās sekas saplūdušas ar kopējām ekonomiskās krīzes sekām. Vēl vairāk, monitoringa laikā pārsvaru guva grupa, kas norādīja uz sankciju pozitīvo efektu. Acīmredzot plašā importa aizvietošanas programma ir devusi cilvēkiem saprotamus rezultātus. Galu galā lielākā daļa cilvēku iesaka neņemt vērā sankciju politikas sekas un ir gatavi nepievērst uzmanību negatīvajam iespaidam, ko sajūt paši," – paskaidroja eksperts, komentējot aptaujas rezultātus.
Tālruņa aptauju "KSDAC Sputnik" organizēja 2.-3. martā, tajā piedalījās 1200 respondenti. Statistikas kļūda nepārsniedz 3,5%.
Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās Krimā un Ukrainā izveidojušās situācijas dēļ. 2014. gada jūlijā Eiropas Savienība un ASV ieviesa ierobežojošus pasākumus pret veselām Krievijas ekonomikas nozarēm. Rezultātā Krievija ierobežoja pārtikas produktu importu no valstīm, kas iniciējušas pret to vērstās sankcijas. Bijušais ASV prezidents Baraks Obama sankcijas pagarināja, Eiropas valstu līderi vienojās par ierobežojumu pagarināšanu līdz 2017. gada 15. septembrim.
Krievijas valdība jau vairākkārt informējusi, ka rietumvalstu iecere saistīt sankcijas ar Minskas protokolu īstenošanu ir absurda, jo Krievija nav iesaistīta Ukrainas konfliktā un Minskas protokolus uz to attiecināt nav iespējams.
