RĪGA, 3. novembris – Sputnik, Aleksejs Stefanovs. Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības (KRUS) viceprezidents Aleksandrs Muričovs pastāstīja Sputnik, kā Krievijas un Baltijas uzņēmējiem traucē politika.
"Ar Krievijas Federāciju vajag draudzēties un jāveido ilgtermiņa ekonomiski izdevīgu sadarbību. Uzņēmēji Eiropā to saprot. Taču politiķi – tā ir pavisam cita pilsoņu kategorija," – uzskata Muričovs.
Viņš pastāstīja, ka cilvēciskā līmenī nekādas izmaiņas nav notikušas: krievu, igauņu, lietuviešu un latviešu uzņēmēji ir bijuši draugos agrāk, un nav sastrīdējušies arī tagad.
"Arī agrāk KRUS uzturēja labas cilvēciskas attiecības ar Baltijas valstu uzņēmējiem, savienību un asosiāciju vadītājiem, un arī tagad notiek tāpat. Mēs pat apsveicam viens otru dzimšanas dienās un apciemojam jubilejās…" – viņš atzīmēja.
KRUS viceprezidents pastāstīja, ka savienības pārstāvji pašreizējos sarežģītajos apstākļos pastāvīgi satiekas un apmaina informāciju.
"Starp citu, pirms dažām dienām Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pasniedza Draudzības ordeni vienam no Igaunijas biznesa biedrību vadītājiem. Kad mēs tiekamies, protams, no mūsu kolēģiem Baltijas valstīs pastāvīgi dzirdam, ka sankcijas ir jāatceļ, ka politika nedrīkst ietekmēt ekonomiku. Galu galā, Baltija nav putns un nespēj aizlidot prom no Krievijas Federācijas robežas, tātad ir jādomā par nākotni," – uzskata Aleksandrs Muričovs.
Pagājušonedēļ KRUS viceprezidents tikās ar uzņēmējiem no Igaunijas Draudzības ordeņa pasniegšanas ceremonijā. Tiesa, viņš nevēlējās neko sīkāk stāstīt par to.
"Es negribētu nosaukt viņa uzvārdu. Nezinu, kāda būs reakcija Igaunijā," – teica Muričovs.
Viņš atzīmēja, ka nesen notikusi Eiropas biznesa asociācijas apspriede, kurā piedalījušies aptuveni 400 uzņēmēji no Eiropas. Neskatoties uz ES un Krievijas saspringtajām attiecībām, tikai retais uzņēmējs, uz kura darbību nav attiecinātas kontrsankcijas, ir aizgājis no Krievijas tirgus.
"Daudzi turpina darbu. Paskatieties kaut vai uz vāciešu uzņēmējiem – Krievijā strādā 6 tūkstoši kompāniju ar vācu kapitālu. Franču biznesmeņi aktīvi īsteno programmas mašīnbūvē un vagonu būvē, veido mazumtirdzniecības tīklus. Aktīvākie ir itāļi – viņi vienmēr izmanto tribīnes, lai paziņotu Krievijā un Eiropā, ka tā dzīvot nav iespējams, ka nepieciešama korekcija attiecībās ar Krieviju, ka nepieciešams enerģiski nodarboties ar sankciju atcelšanu, jo tās kaitē mūsu ekonomikām," – uzsvēra Muričovs.
KRUS viceprezidents pastāstīja, ka pēc pastāvīgajām iknedēļas sēdēm ar uzņēmējiem no Eiropas secināts, ka Eiropas biznesa attieksme pret Krieviju ir lojāla. Biznesa sabiedrība ir nozīmīgākais ikvienas valsts civilās sabiedrības segments, un tās aktivitāte arvien pieaug. Arī Baltijas valstīs tiek kritizēta valdības darbība.
"Tās ir tranzīta valstis, viņas ar to pelna, taču pat šīs programmas tiks izbeigtas. No nākamā gada tiks pārtraukts gandrīz viss tranzīts Baltijā, mēs sāksim izmantot ostu terminālus Ļeņingradas apgabalā. Tas nopietni iespaidos Baltijas valstu ekonomikas. Cieš arī agrotehnikas komplekss, zivju pārstrāde un pienrūpniecība – visa šī produkcija pašlaik ir aizliegta Krievijas tirgū," – atgādināja Muričovs.
Viņš paskaidroja, ka agrāriji Krievijā pieprasa kontrsankciju pagarināšanu, jo viņi vēlas, lai valdība arī turpmāk nodrošinātu atbalstu un pievērstu viņiem uzmanību. Tomēr sankciju atcelšana būs izdevīga visām pusēm, it īpaši Krievijas patērētājiem, jo tā nostiprinās konkurenci un ražotāji – gan Krievijā, gan Eiropā – vairāk domās par produkcijas kvalitāti.
