RĪGA, 10. marts —Sputnik, Ludmila Pribiļska, žurnāla " Bizness Klass" redaktore. Skolotāja Liāna Hiršsone no Rīgas par senču zemē Pētersalā uzbūvēto mājiņu šogad saņemusi paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokļa apmaksu vairāk nekā 1700 eiro apmērā. Pērn viņa par šo pašu īpašumu samaksāja 1100 eiro. Tādējādi apstiprinājušās viņas ļaunākās aizdomas, par ko viņa stāstija pirms kada, kad paziņoja, ka dzimtās valsts apreķinātais nekustamā īpašuma nodoklis vienīgajam īpašumam ir konfiscējošs un ES likumdošanai neatbilstošs.
Skolotāja uzsāka parakstu vākšanu tautas iniciatīvu portālā Manabalss par NĪN atcelšanu vienīgajam nekustamajam īpašumam. Īsā laikā tika savākti 10 tūkstoši balsu, kas nepieciešami iniciatīvas pārsūtīšanai Saeimā.
2016. gada 16. jūnijā parlamenta priekšsēdētāja I.Mūrniece publicēja oficiālu paziņojumu, par to ka, pamatojoties uz pilsoņu kolektīvo iesniegumu par nodokļu atcelšanu vienīgajam īpašumam, Saeima uzdevusi Finanšu ministrijai līdz 1. oktobrim sagatavot priekšlikumus. Oktobris pagājis, pienācis jauns gads, bet risinājuma nav. FM ir izskatījusi aptuveni 10 dažādus modeļus, taču neviens nav atzīts par pieņemamu.
Skolotāja Hiršsone negrasās padoties un tagad ir pieteikusi mītiņus, ieplānots marta pēdējā dekādē (ar sīkāku informāciju iespējams iepazīties Lianas Hirssones lappusē sociālajā tīklā Facebook).
Tikmēr kopš nākamā gada kadastrālā vērtība atsevišķām nekustamā īpašuma grupām pieaugs aptuveni par 62%, taču nevienā ministrijā nav aprēķinu, cik cilvēku zaudēs īpašumu, jo nevarēs apmaksāt nodokli un nodokļu parādus.
"Kas notiek ar nekustamā īpašuma nodokli?— citē Liāna komentāros rakstīto, —Tagad dzīvojam kapitālismā, kur privātīpašums ir pasludināts par svētu, bet valdības nepārtrauktās manipulācijas ar "svētā" privātīpašuma nodokļiem, liecina tikai par to, ka Latvijā svēts ir tikai valdības budžets (varas sile) un nekas vairāk. Ja jums pieder privāta māja un zeme zem tās, tad kādu simbolisku nodokli būtu jāmaksā, bet to kas notiek pašlaik,citādi kā par nekustamā īpašuma teroru nosaukt nevar. Rodas iespaids, ka mans privātīpašums nemaz nav mans, bet es to iznomāju vai izpērku no valdības ar ikgadējiem, nepārtraukti augošiem maksājumiem, kuri pilnībā atkarīgi no NĪ spekulantu aktivitātēm mana privātīpašuma apkārtnē. NĪ spekulanti uzšūpo mājokļu "tirgus vērtību", kas sajūgta kopā ar kadastrālo vērtību un mājokļa īpašniekam nav vairs citas iespējas nomaksāt nenormāli uzpūsto NĪ nodokli, kā vienīgi to pārdodot. Tas jau ir klasisks terors."
Tā pati Liāna publicēja sižetu par šī nodokļa parādu apjomiem 2015. finanšu gadā, pamatojoties uz Latvijas televīzijas sižetu par Valsts kases datiem. Rīgā parāds ir vairāk nekā 14 miljoni eiro, kaut gan budžetā bija ieplānots savākt 100 miljonus, un tas nozīmē, ka katrs sestais nekustāma īpašuma īpašnieks nevar tikt galā ar nodokļu slogu.
Džemmas Skulmes lieta
"Latvijas tautas māksliniece Džemma Skulme spiesta pārdot ģimenes relikvijas, lai samaksātu nodokli par māju Mežaparkā" — šis virsraksts marta sākumā parādījās visos informatīvajos portālos.
Ziņa par to, ka Skulmei aprēķinājuši nodokli par summu vairāk nekā 3 tūkstošu eiro apmērā, izsaukusi visai pretrunīgu reakciju. Vieni atriebīgi teica: "dzīvojot šādā mājā, vari to atļauties". Sak, lai pārceļas uz "hruščevku" ja nav naudas.
Citi sēroja: "Mēs esam nabagi un ļauni. Nevaram mīlēt un cienīt sevi un savus labākos. Džemma ir nacionālā bagātība. Dieva dāvana Latvijas tautai. Riebīgi gan skaitīt naudu viņas kabatā. Nedrīkst pieprasīt tik lielu sagudrotu nodokli par vienīgo mājokli. Dzīvot mājā vairākās paaudzēs nav greznība".
Džemmai Skulmei ir 90 gadi, bet viņai nav tiesību un maznodrošinātās statusu nedz no mājokļa kvadratūras viedokļa, nedz tāpēc, ka viņai ir radinieki. Nekādas nodokļu atlaides viņai nepienākas. Latvijā vispār pret nacionālajiem elkiem attieksme ir barbariska. Sanāk, ka vienīga valsts manta ir bijušie prezidenti, kuriem pienākas mūžīgi atvieglojumi. Nevienam citam nekas nepienākas. Nedz tautas aktieriem, nedz tautas māksliniekiem. Pat tāda titula vairs nav.
Kadastrs un konfiskācija
Aprēķināto nodokļu summas kļuvušas tādas, ka īpašniekiem tie var izvērsties par konfiskāciju. Ja dzīvokļus konfiscēte parādu dēļ, tos būtu vieglāk realizēt. Taču, ja nevar samaksāt "bagātie", tas ir bēdīgs signāls, jo dārgam īpašumam pašlaik nav pircēju.
Apartamenti, kas maksā vairāk nekā 500 tūkstošus eiro, faktiski interesē tikai pilsoņus no Krievijas un NVS valstīm. Vietējie iedzīvotāji šādu mājokli nevar atļauties, norāda eksperti. Tāpēc var runāt par to, ka ekskluzīvā nekustamā īpašumu tirgus Latvijā faktiski sabrucis, norādīja laikraksts Diena 24. februārī publicētā rakstā.
Ko valsts un pašvaldības darīs tālāk? Arestēs īpašumu, nacionalizēs? Kādiem nolūkiem tām vajag tik daudz īpašumu, ja tās nezina, ko darīt ar jau esošajiem? Kurš, piemēram, apmaksā nodokli 19 tūkstošus eiro gadā par Nacionālās bibliotēkas ēku Barona ielā, kas stāv tukša kops 2014. gada? Ar kadastrālo vērtību 1 266 711 eiro un ņemot vārā, ka tur nav deklarēts neviens iedzīvotājs, tās nodokļa likme sastāda vismaz 1,5 %!
Un kā notiek Eiropā?
Nenomierināmā Liāna Hiršsone piesaistīja presi un nodokļu konsultantus. Analizējot ES dalībvalstu nodokļu noteikumus, pētnieki atklājuši, ka Latvija ir absolūts čempions nekustamā īpašuma nodokļa ziņā, turklāt, korelējot to ar minimālās algas lielumu, mums vispār nav konkurentu.
Lielākajā ES valstu daļā nekustamā īpašuma nodoklis vienīgajam īpašumam nav jāmaksā vispār, un pat otram īpašumam pastāv ar nodokli neapliekamais minimums.
Visiem skaidrs, ka no savāktiem nodokļiem tiek apmaksāti pašvaldību izdevumi, tai skaitā Rīgā apmēram puse tiek tērēti izglītībai — bērnudārzu audzinātāju un skolu pedagogu algām. Taču šie paši izdevumi ir arī Lietuvā, Igaunijā un citās ES valstīs, kur nez kāpēc nodokļu politika ir citāda un arī pedagogiem netrūkst.
