Par ASV armijas ģenerālleitnanta Herberta Makmāstera stratēģiju un darbības principiem aģentūrai RIA Novosti stāsta Aleksandrs Hroļenko, starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" komentētājs.
ASV armijas ģenerālleitnants Herberts Reimonds Makmāsters (Herbert Raymond McMaster) dzimis 1962. gada 24. jūlijā Filadelfijā (Pensilvānijas štats). 1980. gadā absolvējis Vellifordžas kara akadēmiju, 1984. gadā — Vestpointas akadēmiju, ASV sauszemes spēku augstāko mācību iestādi. Ziemeļkarolīnas universitātē saņēmis kara vēstures doktora grādu. Laidis klajā kritisku grāmatu par ASV karu Vjetnamā "Dereliction of Duty: Johnson, McNamara, the Joint Chiefs of Staff, and the Lies That Led to Vietnam".
Dažādos laika posmos dienējis armijas bāzēs Vācijā un ASV. Persijas līča karā bija iekļauts armijas grupā Eagle. 2003.-2004. gg. dienēja ASV Centrālajā komandcentrā, 2007.-2008. gg. bija starptautisko koalīcijas spēku Irākā komandiera speciālais palīgs. No 2014. gada vienlaikus pildīja sauszemes spēku komandiera vietnieka pienākumus un vadīja ASV sauszemes karaspēku spēku un līdzekļu integrācijas centru.
Pentagonā viņu uzskata par vienu no galvenajiem sauszemes spēku stratēģiem. Kādas sekas varētu nest viņa iecelšana nacionālās drošības padomnieka postenī?
Jaunās koncepcijas
Pagaidām būtu grūti spriest, kādas priekšrocības Amerikai nesīs ģenerālis Makmāsters kā prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos. Tomēr viņa reputācija jau ir "granītā kalta".
Amerikāņu preses izdevums Politico atzīme: "Ģenerālleitnantam Herbertam Reimondam Makmāsteram ir gludi skūta galva un kareivīgs noskaņojums, kas tikai nostiprina viņa reputāciju — ASV armijas vadošais karavīrs-intelektuālis, kurš bieži citē slavenu prūšu ģenerāli un kara teorētiķi Karlu fon Klauzevicu. <…> Pēc Krievijas šķietamā slepenā iebrukuma Ukrainā pārsteidzošajiem panākumiem Makmāsters sāka vadīt svarīgu ekspertu grupu, kura mēģina izprast, kā ASV armija var pielāgoties šiem jaunajiem Krievijas draudiem. Tādējādi zināmā mērā klusuciešot tika atzīta amerikāņu armijas un visas valsts neveiksme."
Makmāsters ir gatavs labot amerikāņu kļūdas un sauszemes spēku samazināšanas plānus no 490 līdz 450 tūkstošiem karavīru, turklāt jau 10 gadus izstrādā jaunas kara koncepcijas un pretpartizānu kara komplekso stratēģiju Irākā un Afganistānā, pie tam sekmīgi pārvar Pentagona konservatīvo pretošanos.
Tas bija Herberts Makmāsters, kurš pirmais ievēroja: "Kamēr mūsu kājnieki karoja Afganistānā un Irākā, Krievija izpētīja amerikāņu iespējas un trūkumus un uzsāka ambiciozu un pārsvarā sekmīgu modernizācijas programmu."
Viņš ne tikai kritizēja kolēģus, bet arī uzrakstīja pētījumu par karadarbību Ukrainā "Krievijas jaunās paaudzes karš" (Russia New Generation Warfare). Šis darbs varētu kļūt par orientieri ASV sauszemes spēku bruņojuma uzlabošanas orientieri tuvākajiem gadiem, mainīt armijas daļu treniņu, taktiskās izlūkošanas pilnveidošanas metodiku, jaunu vienību kaujas struktūras un darbības taktikas metodikas izstrādāšanu, jauno PRA līdzekļu lietošanas metodiku un atrisināt sakaru problēmas kaujas laukā kiberuzbrukuma apstākļos. Jau 25 gadus ASV sauszemes spēki nav nopietni nodarbojušies ar šiem jautājumiem.
Daiļrunīgs salīdzinājums, jo Krievija un ASV nekad nav sastapušās kaujas laukā kā pretinieki. Makmāsteru uztrauc arī termobāriskā munīcija, tanka T-90 aktīvās aizsardzības sistēma, ar mobilajiem radariem integrētie pārnēsājamie zenītraķešu kompleksi, bezpilota lidaparātu efektīvā kombinācija ar uzbrukuma kiberlīdzekļiem un Krievijā ražotajām jaunākajām radioelektroniskās cīņas sistēmām (ko ģenerālis vai viņa palīgi pētīja Ukrainā).
Patlaban Pentagonā valda uzskats, ka Krievijas darbs valsts kodolieroču modernizācijas jomā un notikumi Ukrainas austrumos un Sīrijā novedīs pie nopietnām izmaiņām ASV sauszemes spēkos. Un jaunais ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos varētu būtiski ietekmēt valsts militarizāciju.
Hibrīdkari
2005. gadā Irākā brigādes komandieris pulkvedis Makmāsters piedalījās stratēģijas "Aizsargā, nostiprinies, palielini pūles" izstrādāšanā. Tās postulāti paredz, ka amerikāņu spēki ar aviācijas atbalstu ieņem apdzīvoto vietu, nostiprinās tur un veido drošības spēkus no vietējo iedzīvotāju vidus. Viņi paliek šajā vietā līdz brīdim, kad vietējie spēki būs gatavi parūpēties par drošību vietējo varasiestāžu veidošanas posmā. Makmāsters uzsvēra, ka pret partizāniem vērstais karš paredz arī karadarbību un ilggadējo kampaņu "prātu un siržu iekarošanai". Taču Pentagons neplānoja aizkavēties Tuvajos Austrumos desmitiem gadu.
Ukrainas realitāte liek Makmāsteram atgriezties pie militārajām koncepcijām un pret partizāniem vērstajām stratēģijām kvalitatīvi jaunā — ārpolitisko lēmumu pieņemšanas — līmenī. Mērķis — tieša un pastarpināta Krievijas militāra "aizturēšana" bez ASV iesaistīšanas trešajā pasaules karā.
2016. gada pavasarī ģenerālis Herberts Makmāsters uzstājās ar runu Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrā, no kuras izriet, ka Krievija ir ASV ienaidnieks un amerikāņu karavīri Ukrainā slēpti piedalās konfliktā Donbasā. Domājams, slāvu pašiznīcināšanās stratēģija arī atrodas Makmāstera profesionālo interešu sfērā. Ja ekstrapolēsim ASV nacionālās drošības padomnieka Herberta Makmāstera ilggadējo militāro pieredzi un ārpolitiskos uzskatus, iespējams pieņemt, ka tuvākajos gados gaidāmi jauni bruņotie konflikti dažādos pasaules punktos. Domāju, Pentagona vadītājs Džeimss Matiss atbalstīs sava domubiedra hibrīdu koncepcijas un militāros risinājumus.
