RĪGA, 21. februāris — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Vakar pie Krievijas vēstniecības aukstajā lietū un vējā notika kārtējā Latvijas Ukraiņu kongresa protesta akcija pret "Krievijas agresiju Ukrainā un Krimas okupāciju."
Krima atgriezās Krievijas sastāvā pēc referenduma 2014. gada martā, kad 96,77% vēlētāju Krimas Republikā un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju izteicās par pievienošanos Krievijas Federācijai. Tautas viedoklis tika izpausts pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. Krimas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajām tiesiskajām normām un ANO Statūtiem nobalsoja par pievienošanos Krievijai.
Iepriekšējā protesta akcijā piedalījās 50 cilvēki, šoreiz sapulcējās tikai 30. Ledainais vējš un lietus atdzesēja akcijas kvēli. Abu "kaismīgo mītiņu" kopsaucējs bija Rīgas mēra kandidāte no Nacionālās apvienības Baiba Broka, kura paziņoja, ka viena no pirmajām nosodījusi Krimas "okupāciju". Tiesa, mītiņu Broka arī pameta viena no pirmajām. Atsaucot atmiņā riebīgo laiku, grūti nosodīt trauslo blondīni.
Latvijas ukraiņi protestēja klusiņām, bez dzirkstīm acīs. Skandēja "Krima ir Ukraina", taču tik klusi, ka skaļāk skan pat piemiņas runas kapsētās. Ko lai dara – riebīgs laiks. Klausījās mazpazīstamu politiķu un sabiedrisko darbinieku runas latviešu valodā. Akcijas dalībniekus uzrunāja, piemēram, rakstnieks Imants Liepiņš, kurš laidis klajā grāmatu "Dzīvība, nāve un iekšējā revolūcija" – par Maidanu, referendumu Krimā un Donbasu. Rokās protestētāji turēja dzeltenzilos un sarkanbaltsarkanos karogus, plakātus krievu, latviešu un angļu valodās.
Drīz vien, noklausījušies uzrunas latviešu un ukraiņu (lielākoties tomēr valsts mēlē) valodās un paskandējuši saukļus, protestu dalībnieki disciplinēti nodeva karodziņus organizatoriem un izklīda pa mājām.
Lielākā daļa Latvijā dzīvojošo ukraiņu ir krievvalodīgie, taču šī valoda mītiņā, protams, neskanēja. Vēl vairāk, Latvijas nepilsoņu vidū no Latvijā dzīvojošo tautu procentuālās attiecības viedokļa ukraiņu ir divreiz vairāk nekā krievu. Viņu vidū daudzi atbalsta Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmumus.
Ukrainas kopiena ir lielākā mazākumtautība Latvijā pēc krievu kopienas. Ja tā var sapulcēt mītiņam tikai 30 vai pat 50 cilvēkus un pie tam neviena krievvalodīgā… Šī kopiena acīmredzami sevi nepārstāv.
