RĪGA, 18. februāris — Sputnik. Vēsturnieki atklājuši iepriekš nezināmu Vinstona Čērčila rakstu par ārpuszemes dzīvību, kurā viņš stāstījis par dzīvības pastāvēšanas iespējām uz tālu zvaigžņu planētām, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz žurnālu Nature.
"Nesen Fultonas Čērčila muzeja direktors man parādīja rakstu uz 11 lappusēm "Vai mēs esam vieni Visumā", ko rakstījis sers Vinstons. Čērčila domas lielā mērā līdzinās tam, kā pašlaik spriež mūsdienu ksenobiologi. Kopumā savas idejas par ārpuszemes dzīvi viņi veido uz Kopernika mūsdienīgā principa pamata — priekšstata par to, ka Zeme nav unikāla un nekādas īpašas lomas Visuma dzīvē tai nav," — stāstījis Mario Livio, astrofiziķis no Kosmiskā teleskopa institūta Baltimorā (ASV).
"Vai mēs esam vieni Visumā?"
Livio norādījis, ka Vinstons Čērčils visu mūžu interesējies par jaunākajiem sasniegumiem zinātnē, regulāri lasījis svarīgākos sava laika traktātus un pat publicējis vairākus zinātniski populārus darbus, kas veltīti dzīvības evolūcijai un šūnu struktūrai. Vēlāk viņš pareģojis kodoltermiskās reakcijas atklāšanu un norādījis uz tās lielo nozīmi cilvēces attīstībā. Čērčils ir pirmais Lielbritānijas premjerministrs, kam bijis zinātniskais padomnieks. Vēl vairāk, viņš mērķtiecīgi attīstījis zinātni, tostarp arī cīņai pret nacistisko Vāciju.
Izrādījies, ka Čērčila intereses nav robežojušās ar evolūcijas teoriju un kodolfiziku vien. Mario Livio piebilst, ka pērn Čērčila muzeja direktors nodevis viņam premjerministra raksta manuskriptu, kas sagatavots 1939. gada nogalē, neilgi pirms Otrā pasaules kara sākuma.
Kas pamudinājis Čērčilu rakstīt par šādiem jautājumiem tik sarežģītā laika periodā? Livio uzskata, ka zināmā mērā tādas pārdomas izraisījis Herberta Velsa slavenais romāns "Pasauļu karš", kura lasījumus ASV un Lielbritānijas radiostacijas sākušas translēt 1938. gadā. Iespējams, Čērčils iecerējis pats savu atbildi uz jautājumu "Vai mēs esam vieni Visumā?", lai uzturētu zinātnes mīļotaja imidžu radioromāna popularitātes kalngalos.
Acīmredzot šim rakstam vajadzēja parādīties kādā no periodiskajiem izdevumiem, kuros Čērčils publicēja savas slejas, taču kaut kas viņu kavējis. Vēlāk viņš rakstu papildināja un daļu pārrakstīja, un 50. gados, pirms memuāru publikācijas nodeva manuskriptu savam draugam Emerijam Rīvsam, kurš rakstu nekur nepublicēja un par to pat nevienam nestāstīja. Par to nekas nebija zināms līdz 2016. gada maijam, kad to nejauši atrada muzeja direktors Timotijs Rīlijs.
Raksts, ko pirmais recenzēja Livio, savam laikam bija ļoti nopietns. Tas atbilst mūsdienu zinātnieku pārdomam par ārpuszemes dzīves eksistenci. Čērčils saistīja dzīvības pastāvēšanu ar ūdens esamību un dzīvo organismu prasmi vairoties un dalīties — tāpat kā mūsdienu ksenobiologi.
Viktoriāniskais kosmisms
Vēl viena svarīga mūsdienu zinātnes koncepcija par ārpuszemes dzīvību, kam piekrita Čērčils, ir ideja par tā saucamajām "dzīvības zonām" pie tālām zvaigznēm. Viņš saprata, ka ūdens tā šķidrajā formā var pastāvēt tikai noteiktā attālumā no zvaigznes, un dzīvības meklējumos īpaša uzmanība jāpievērš planētām, kas atrodas šajā "dzīvības zonā". Jau pirms nopietnu zinātnieku slēdzieniem Čērčils noteica, ka Saules sistēmā dzīvība varētu pastāvēt ne tikai uz Zemes, bet arī uz Venēras un Marsa. Citos Saules sistēmas rajonos ir pārāk karsts (piemēram, uz Merkurija virsmas) vai pārāk auksts (kā aiz Marsa orbītas). Čērčils uzskatīja par iespējamiem ceļojumus uz Mēnesi, Venēru un Marsu, savukārt starpzvaigžņu lidojumi viņam šķita daudz sarežģītāki, ņemot vērā aizkavēšanos sakaru sistēmas darbā.
Jautājumā par dzīvības pastāvēšanu ārpus Saules sistēmas britu premjers pauda ļoti mūsdienīgus uzskatus. Viņš uzskatīja, ka Saule ir parasta zvaigzne un apšaubīja viņa laikā populāro teoriju par to, ka planētas radušās pēc Saules un kādas citas zvaigznes sadursmes, kas "izrāvusi" Saules matērijas fragmentu. Čērčils vērsa lasītāju uzmanību uz to, ka mūsu Galaktikā izveidojušās miljoniem dubultzvaigžņu, kas liecina par tikpat lielu skaitu planētu sistēmu.
Pēc viņa domām, daļa šo planētu atrodas "dzīvības zonā", un uz to virsmas veidosies primitīvu dzīvības formu dzimšanai piemēroti apstākļi. Tāpēc iespējams apgalvot, ka Čērčils bijis viens no pirmajiem, kurš nopietni pārdomājis ārpuszemes dzīvības pastāvēšanu, lai arī uzskatījis, ka diezin vai mēs ar to kādreiz sastapsimies.
"Ņemot vērā to, ka eksistē simtiem tūkstošu galaktiku, kurās ir miljardiem zvaigžņu, pilnīgi iespējams, ka Visumā ir bezgalīgi daudz planētu, uz kurām veidojušies dzīvības dzimšanai labvēlīgi apstākļi. Neesmu gatavs ticēt tam, ka mēs esam kosmiskās evolūcijas virsotne un tikai uz Zemes ir dzīvas un saprātīgas būtnes," — sava raksta noslēgumā norāda sers Vinstons Čērčils.
