RĪGA, 12. februāris — Sputnik. Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Lietuvā Aleksandrs Udaļcovs ekskluzīvā intervijā Sputnik Lietuva izvērtēja Krievijas un Lietuvas pašreizējās attiecības, kurās pašlaik iestājusies krīze, pie kā Krievija nav vainojama.
"Patlaban Lietuvas un Krievijas attiecībās iestājusies krīze, turklāt tas nav noticis Krievijas vainas dēļ. Protams, šāda situācija mūs neapmierina. Tā neatbilst mūsu valstu tautu ilgtermiņa interesēm, un es uzskatu, ka pie šāda secinājuma ar laiku nonāks arī mūsu partneri Lietuvā," — uzsvēra Udaļcovs.
"Lietuva ir kaimiņvalsts, un Krievijas acīs tam ir liela nozīme, kā noprotat. Tēlaini izsakoties, Lietuva ir tilts, kas mūs saista ar Kaļiņingradas apgabalu, Krievijas Federācijas subjektu. Lietuvu šķērso pasažieri, kas dodas uz apgabalu un atpakaļ uz Krieviju, plūst kravas, norit elektroenerģijas un gāzes piegāde Kaļiņingradas apgabalam," — paskaidroja vēstnieks.
Krievijas un Lietuvas dipliomātiskās attiecības tika izveidotas pirms 25 gadiem, 1991. gada rudenī, un Krievijas vēstnieks atgādināja: "Ceturtdaļgadsimta laikā abu valstu diplomātiskajās attiecībās bijuši dažādi posmi — gan uzlabošanās un attīstība, it īpaši sākumposmā, pēc tam bija pasliktināšanās, un tagad, jau trešo gadu no vietas, kā jau teicu, attiecībās valda krīze. Pie tam tā jūtama dažādos virzienos — faktiski mums ir pārtraukts politiskais dialogs, pārsvarā vērojamas negatīvas parādības ekonomisko sakaru jomā."
Piemēram, 2011. gadā preču apgrozījums Krievijas un Lietuvas starpā sasniedza 7 miljardus dolāru. No 2014. gada tas ir krasi samazinājies, un 2015. gadā kritās par 40%; sākotnējie dati liecina, ka laikā no 2016. gada janvāra līdz oktobrim abu valstu preču apgrozījums samazinājies vēl par 18,5% — līdz 2,3 miljoniem dolāru.
"Pie tam Krievija joprojām ir Lietuvas galvenais tirdznieciski ekonomiskais partneris, taču uzskatu, ka ilgi tā vairs nebūs, jo vērojams ļoti straujš kritums," — uzsvēra Krievijas diplomāts.
NATO spēku pieaugums Baltijā spiež Krieviju atbildēt
NATO grupējuma palielināšanās pie Krievijas robežas notiek uz kontingentu pastāvīgas nomaiņas rēķina. Ņemot vērā dialoga trūkumu ar aliansi, Krievija ir spiesta spert nopietnus atbildes soļus, uzsvēra Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Lietuvā.
"Alianses valstu militārā kontingenta tā saucamās rotācijas, kas it kā notiek kopīgo mācību intensitātes palielināšanai un efektīvai Maskavas aizturēšanai, mūsu acīs ir mēģinājums apiet agrāk noslēgtās vienošanās par bloka papildu militāro objektu neizvietošanu Krievijas robežu tuvumā," — viņš uzsvēra.
"Kā zināms, pēdējo gadu laikā alianse ir izvietojusi jau simtiem karabāžu plašā perimetrā ap Krieviju. NATO skaitliskā grupējuma faktiskais pieaugums Krievijas kaimiņvalstīs uz kontingentu pastāvīgas nomaiņas rēķina un pastāvīga konstruktīvā dialoga trūkums ar mums piespiež Krieviju spert nopietnus atbildes soļus," — viņš piebilda.
Udaļcovs atzīmēja, ka Krievija pieņēmusi lēmumu izvietot trīs jaunas bruņoto spēku vienības Krievijas rietumos. Pie tam arī Kaļiņingradas apgabalā tika dislocēts mūsdienīgs bruņojums.
Aptauju rezultāti liecina, ka Lietuvas pilsoņi, kuri atbalsta bataljonu dislokāciju. Krievijas vēstnieks pauda cerību, ka viņi apzināsies, kādas var būt sekas iespējama konflikta gadījumā ar "kaut kādiem" ienaidniekiem situācijā, kad viņu valsts var kļūt par kara lauku.
"Es ļoti vēlētos, kaut Lietuvas iedzīvotāji apzinātos šo lēmumu bīstamās sekas un ņemtu vērā to, ka NATO kontingentu dislokācija, cita starpā arī Lietuvas teritorijā, nekādi neuzlabo drošību. Gluži otrādi, tas ir solis pretī situācijas saasināšanai reģionā un visā Eiropā," — pavēstīja diplomāts.
Udaļcovs pauda pārliecību par to, ka Krievija var ciešāk sadarboties ar Lietuvu terorisma draudu novēršanas jautājumos.
Viņš komentēja arī Lietuvas lēmumu būvēt nožogojumu uz robežas ar Kaļiņingradas apgabalu, kas, pēc Lietuvas premjerministra Sauļa Skverneļa domām, garantēs Lietuvas ekonomisko drošību.
"Ekonomiskā drošība nav panākama ar žogiem, tai vajadzīgas pavisam citas metodes. Starp citu, Krievija var ciešāk sadarboties ar Lietuvu teroristisko draudu novēršanas un robežu nodrošināšanas jautājumos — mums ir tādi ierosinājumi, un būtu iespējams tos īstenot," — paskaidroja Udaļcovs.
"Jautājumā par Kaļiņingradas apgabala nodošanu Eiropai jāsaka, ka tas nav Lietuvas parlamenta, valdības vai Ārlietu ministrijas oficiālais viedoklis. Tā ir viena cilvēka — deputāta Lina Balša viedoklis, kurš, atklāti sakot, ir "kārtīgi iegriezis" savai valstij, izsakot šādu ierosinājumu. Balsis ir nodemonstrējis vēstures zināšanu trūkumu, jo 1945. gada Potsdamas konferencē jautājums par Kaļiņingradu (Kēnigsbergu) tika izlemts galīgi, un nekādi termiņi netika atrunāti," — norādīja diplomāts.
"Tie, kas aicina no jauna pārskatīt pēc kara noteiktās robežas Eiropā, aizmirst vai noklusē faktu, ka, saskaņā ar Otrā pasaules kara rezultātiem, Kēnigsberga tika nodota PSRS, bet Lietuvai savukārt "klāt nāca" Klaipēdas un Viļņas novadi. Ja pārskatīt robežas, kas paliks Lietuvai?" — viņš piebilda.
Krievu sarežģītais stāvoklis Lietuvā
Krievijas vēstnieks intervijā apsprieda arī Lietuvas krievvalodīgo iedzīvotāju sarežģīto stāvokli.
"Lietuvas varas iestādes turpina plānveida uzbrukumu krievu skolām, un pēdējā laikā Viļņā šis process ir paātrinājies. Pēdējo divu gadu laikā galvaspilsētā slēgtas divas krievu skolas. Viena no tām, Senamiesčio (Vecpilsētas skola), tika slēgta pavisam nesen. Pie tam tādās pilsētās kā Kauņa un Šauļi patlaban atlikusi tikai viena krievu skola (katrā pilsētā — red.)," — paziņoja Krievijas vēstnieks.
Pašlaik Lietuvā darbojas 30 skolas ar krievu mācību valodu, lai arī 1990. gadā valstī bija 85 šādas skolas.
"No mūsu viedokļa, Lietuvas valdības politika krievu skolu jautājumā, apspiež mazākumtautību tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā," — viņš uzsvēra.
"Jautājumā par krievu medijiem Lietuvā jāsaka, ka galveno triecienu valdība vērš pret telekanāliem — iedarbīgāko informācijas avotu. Krievijas Ārlietu ministrija uzskata, ka tas ir spiediens, pat Krievijas plašsaziņas līdzekļu izspiešana no Lietuvas, un neatbilst starptautiskajiem pamata standartiem vārda brīvības jomā," — uzskata Udaļcovs.
2015. gada rudenī Lietuvā stājās spēkā Likuma par sabiedrības informēšanas grozījumu, kas tika pieņemti pēc valsts prezidentes iniciatīvas. Jaunievedumu mērķis — pasargāt valsti un sabiedrību no naidīgas propagandas un dezinformācijas. Grozījumi paredz sodu par atbilstošiem pārkāpumiem.
Lietuvas Nacionālā radio un televīzijas komisija vairākkārt aizliegusi Krievijas telekanālu translāciju, kā arī uzlikusi par pienākumu kabeļtīklu operatoriem izslēgt no bāzes paketes vairākus populārus telekanālus, piemēram, "RTR Planēta" un "NTV Mir".
