Tuvojas priekšvēlēšanu batālijas. Rītausmā viens otram pretī stāsies karotāju pulki: Ušakovs ar Ameriku – vienā cīņas lauka pusē, otrā – tie, kas nekad nesadarbosies ar "Saskaņu". Kā jau zināms, tie būs "Vienotības", Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības spēki. Zirgi krāc, ieroči žvadz, karogi plīvo… Varonīgo atribūtiku lai jūsu fantāzija pati piezīmē klāt.
Taču man, tāpat kā daudziem maniem kolēģiem – latviešu žurnālistiem – šķiet, ka šogad cīņa pie Rīgas vārtiem nav gaidāma. Rodas iespaids, ka domes opozīcija šoreiz ir izraudzījusies unikālu taktiku – "nekonedarīšanu", kas pa spēkam tikai pieredzējušiem budistiem (tiem, kam patīk sēdēt upes krastā, līdz garām aizpeldēs viņu ienaidnieka līķis) vai Kastanedas sekotājiem.
Taktika ir ērta ierobežota priekšvēlēšanu budžeta apstākļos – nekonedarīšana neko nemaksā. Taču šķiet, tā ir iedzinusi Ušakova pretiniekus slazdā.
Pēdējo gadu laikā vienīgais ierocis, ko lika lietā cīņā pret Ušakova un Amerika tandēmu, bija kritika. Tika kritizēts viss, pie kā ķērās dome. Mērija remontēja bērnudārzus un skolas, atjaunoja pieminekļus, remontēja ielas, iekārtoja parkus un promenādes, nodrošināja bezmaksas pusdienas skolēniem un sabiedrisko transportu – pedagogiem, plānoja jaunus transporta maršrutus… Un tas viss ir bijis slikti un nepareizi.
Pirmkārt, tāpēc, ka tam visam tika tērēta nauda no budžeta. Ja Ušakovs un kompānija nebūtu ne centu izdevuši no krājumiem, dusmīgie vēlētāji būtu viņus padzinuši, un visu budžetu būtu dabūjusi pie varas nākusī opozīcija. Lūk, tā būtu bijis labi! Otrkārt, ielu remonts traucē kājāmgājējiem un automašīnu vadītājiem. Taču būtiskākais iemesls ir tas, ka Ušakovs ir Kremļa "maigā spēka" elements, un viss, ko viņš darījis laba Rīgā, automātiski lej ūdeni uz Kremļa dzirnavām. Ja viņš būtu nodarbojies ar sabotāžu un diversijām, ja būtu saindējis ūdeni un paralizējis transporta kustību, viss būtu labi. Tad viņš būtu "labais" opozīcijas acīs, lai cik paradoksāli tas skan.
Iznāk, ka tagad Rīgas mēra oponenti nevar apsolīt vēlētājiem ne jaunas slimnīcas un tramvaju maršrutus, ne sociālo palīdzību maznodrošinātajiem, ne stipendijas talantīgiem jauniešiem. Toties viņu aktīvā ir solījums NEKAD nesadarboties ar "Saskaņu", pie tam tāda iemesla dēļ, ko neviens vairs neatceras. Vēl viņi nesarunāsies krievu valodā ar vēlētājiem Facebook. Un vēl pataisīs Rīgu par Ziemeļeiropas metropoli. Kā tas būs? Vai jūs patiešām domājat, ka ar to pietiek, lai par jums balsotu, turklāt vēl pilsētā, kur puse iedzīvotāju par savu dzimto uzskata krievu valodu?
Ak tā, jūs tā rīkojaties principa pēc! Rodas iespaids, ka daudzi politiķi mūsu valstī eksistē principa pēc, par spīti un biedinājumam. Un jūsu vēlētāji par jums balso principa pēc. Var jau būt, ka Latvijā jūsu principi vēlēšanās vēl līdz, taču Rīgā jūs sēžat peļķē. Šeit lielākā daļa balsos par Ušakovu – principa pēc.
Kā zināms, "Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālās apvienība ir parakstījušas memorandu par to, ka neviena no šī partijām nesadarbosies ar Ušakovu, ja iekļūs Rīgas domē. Viņi pat ir uzrakstījuši īsu programmiņu. Ko tad viņi sola galvaspilsētas iedzīvotājiem? Jūs neticēsiet, – "saliedētas un patriotiskas sabiedrības veidošanu ar spēcīgu mūsdienīgu nacionālo identitāti un kopīgām nacionālajām vērtībām."
Nē, skaidrs taču, ka pilsētā cilvēki ir spiesti izmantot sabiedrisko transportu, ūdensvadu, elektroenerģijas sadales sistēmu, sabiedriskās vietas, ielas un ierēdņus. Bet tā uzreiz, uz vietas, – kopīgas nacionālās vērtības? Godātie latviešu politiķi, nejauciet nacionālās vērtības ar kanalizāciju. Un vēl. Kas tā tāda ir – mūsdienīga nacionālā identitāte? Vai tad manējā jau ir novecojusi?
Noslēgumā gribētos citēt mana kolēģa teikto. Kā "Neatkarīgajā" raksta Māris Krautmanis, "pagaidām nekas neliecina, ka Vienotība, ZZS un Nacionālā apvienība pašas nopietni tic, ka kaut kas var izdoties. To priekšvēlēšanu karogs ir tik bāls, ka izskatās pēc baltā padošanās karoga."
