RĪGA, 4. februāris — Sputnik. Igaunijas aizsardzības ministrs Marguss Tsahkna paziņojis, ka neļaus Aleksandrova vārdā nosauktajam ansamblim no Krievijas ierasties Igaunijā. Šādi viņš komentējis kāda igauņu biznesmeņa iniciatīvu, kurš ierosināja organizēt radošā kolektīva viesizrādes Baltijas valstī, vēsta Sputnik Igaunija.
Uzņēmējs Jiri Saharovs nosūtījis Igaunijas premjerministram un aizsardzības ministram vēstuli, kurā uzsver, ka pēdejos gados Aleksandrova vārdā nosauktajam dziesmu un deju ansamblim nav izdevies organizēt koncertus Igaunijā, ņemot vērā tā piederību Krievijas militārajām struktūrām.
"Igaunijas neatkarība ir pietiekami stabila – Krievijas ansambļa mākslinieki un tehniskie darbinieki to neapdraud ne mazākajā mērā," – rakstīja Saharovs.
Uzņēmējs atgādināja arī lidmašīnas katastrofu Melnajā jūrā, kas aiznesusi 64 ansambļa dalībnieku dzīvības.
"Propagandas ierocis "
"Varu tūlīt pateikt, ka es nedošu atļauju ierasties Igaunijā Aleksandrova vārdā nosauktajam dziesmu un deju ansamblim, kas ietilpst Krievijas Bruņotajos spēkos. Igaunijā negaida karavīrus no Krievijas," – pavēstījis Tsahkna.
Ministrs ansambli nodēvējis par "tipisku Krievijas propagandas ieroci."
Saskaņā ar Valsts aizsardzības likumu, ārvalstu bruņoto spēku pārstāvji oficiālu uzdevumu izpildes laikā var uzturēties Igaunijā tikai ar aizsardzības ministra atļauju.
Šī prasība attiecas arī uz civilpersonām, kas pieder pie citas valsts bruņoto spēku štata. Aleksandrova vārdā nosauktais dziesmu un deju ansamblis ir Krievijas Bruņoto spēku oficiālais ansamblis, tā ir Krievijas Aizsardzības ministrijai pakļauta struktūra. 2016. gadā toreizējais Igaunijas aizsardzības ministrs Hanness Hanso tāpat aizliedza kolektīvam no Krievijas uzstāties Tallinā. Savu lēmumu viņš izskaidroja ar to, ka abu valstu militārā sadarbība ir apturēta kopš Krimas atgriešanās Krievijas sastāvā.
2016. gada 25. decembrī Melnajā jūrā nokrita Krievijas Aizsardzības ministrijas lidmašīna Tu-154, kas devās uz Sīriju. Tajā atradās 92 cilvēki: astoņi ekipāžas locekļi un 84 pasažieri, kuru vidū bija 8 karavīri, 64 Aleksandrova vārdā nosauktā dziesmu un deju ansambļa dalībnieki, divi federālie ierēdņi, deviņi Krievijas telekompāniju pārstāvji un plaši pazīstamā ārste un labdarības fonda vadītāja Jeļizaveta Gļinka. Pēc katastrofas un savu dalībnieku bojāejas Aleksandrova vārdā nosauktais ansamblis informēja par nodomu atjaunot kolektīvu.
