RĪGA, 30. janvāris – Sputnik. Komisija PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai pērn izlietojusi 35 427 eiro, informē LETA.
Pērn komisijas uzdevumu izpildei tika piešķirti 35 771 eiro, no kuriem izlietoti 35 427 eiro.
Informatīvajā ziņojumā komisija norāda, ka par šiem līdzekļiem tika izstrādāti pieci pētījumi, veiktas divas ekspertīzes par 2015.gada pētījumu, papildināta PSRS režīma represēto personu datu bāze, veikti tulkošanas un rediģēšanas darbi, papildināta komisijas mājaslapa "www.okupacijaszaudejumi.lv", noorganizētas trīs intervijas, sešas darba tikšanās Lietuvā un Igaunijā, kā arī veikti 2015.gadā izdoto trīs grāmatu prezentācijas un izplatīšanas darbi.
Izstrādājot komisijas darbu plānu 2016.gadam un arī nākamajiem gadiem, tika ņemts vērā 2015.gada 5.novembra Baltijas valstu tieslietu ministru kopīgajā deklarācijā noteiktais par metodoloģiju saskaņošanu PSRS okupācijas režīma nodarīto zaudējumu aprēķināšanas darbā.
Kā skaidro komisijā, pērn notika izstrādāto metodoloģiju saskaņošanas un apgūšanas darbi arī Igaunijā un Lietuvā, kas turpināsies šogad un arī nākamajos gados.
Savukārt Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers uzskata par nesaprātīgu pieprasīt no Krievijas "padomju okupācijas" radīto zaudējumu kompensāciju.
"Igaunijas valsts negrasās izvirzīt prasību par okupācijas nodarīto zaudējumu piedziņu. Tā ir Tieslietu ministra iniciatīva, bet valdības nostāja kopumā ir tāda pati kā pirms gada," — viņš uzsvēris.
"Mazai valstij, kas grib būt droša un stabila, nebūtu saprātīgi izvirzīt tādas prasības. Izvirzīt pretenzijas, prasības, kurām nav nekādas perspektīvas un kuras nevar atrast mūsu svarīgāko sadarbības partneru sapratni, — to es neuzskatu par prātīgu," — paskaidrojis Igaunijas ĀM vadītājs igauņu telekanāla ERR ēterā.
Padomju okupācijas zaudējumu apzināšanas komisija Latvijā tika izveidota 2005. gadā. Tā saņem finansējumu no valsts budžeta, tomēr laikā no 2008. līdz 2014. gadam nestrādāja līdzekļu trūkuma dēļ.
2015. gadā Baltijas valstu tieslietu ministri parakstīja memorandu par darbības koordināciju, kuras mērķis ir izvirzīt prasības Krievijai — PSRS tiesību mantiniecei — par "padomju okupāzijas nodarīto zaudējumu" kompensāciju.
Pērn Igaunijas bijušais premjerministrs Tāvi Reivass pavēstīja, ka Igaunija nepieprasīs no Krievijas nekādas kompensācijas. Viņš piebilda, valdībai vajadzētu nodarboties ar daudz nopietnāku jautājumu risinājumu, nevis izvirzīt Krievijai bezperspektīvas prasības par zaudējumu kompensāciju, kas it kā nodarīti valstij laikā, kad tā atradusies PSRS sastāvā.
Latvija uzskata, ka laikā no 1940. gada līdz 1991. gadam tajā valdījusi PSRS okupācija. Krievija šādu nostādni neatzīst. Okupācijas zaudējumu apzināšanas komisija ir valdības veidota, turklāt saņem finansējumu no valsts budžeta. 2015. gada novembrī Baltijas valstu tieslietu ministri parakstīja memorandu par sadarbību, kas paredz darbības koordināciju jautājumā par prasībām, kas tiek izvirzītas Krievijai par "padomju okupācijas zaudējumu" kompensāciju.
Krievija kā PSRS tiesību mantiniece to kategoriski neatzīst. Krievijas valdība jau vairākkārt norādījusi, ka ne par kādu Baltijas valstu okupāciju 1940. gadā no PSRS puses nevar būt ne runas. Krievijas Ārlietu ministrija ir paskaidrojusi, ka Baltijas valstu iestāšanos PSRS uzskata par atbilstošu tālaika starptautiskajām tiesībām.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs informēja, ka Latvijas prasības par milzīgo kompensāciju padomju pagātnes dēļ izvirza "slimi cilvēki ar neārstējamu psihi."
"Mēs tur izveidojām rūpniecību, modernizējām viņu ekonomiku, ieguldījām līdzekļus, kas uz vienu iedzīvotāju bija daudz lielāki nekā pašā KPFSR," — piezīmēja diplomāts.
Ārlietu ministrijas pārstāvji uzsver, ka šajā gadījumā nav iespējams izmantot terminu "okupācija", jo karadarbība PSRS un Baltijas valstu starpā nenotika, un karaspēks tika ievests saskaņā ar vienošanos un šo valstu valdību piekrišanu. Jāpiebilst, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā laikā, kad tās atradās Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu Lielā Tēvijas kara gados) strādāja nacionālās varas iestādes.
