RĪGA, 26. janvāris – Sputnik. Ģimenes ārsti bieži vien nesniedz vienkāršus pakalpojumu savā praksē, un pacienti arvien biežāk vēršas pie tiešās pieejamības speciālistiem, lai saņemtu pakalpojumus, kuri ietilpst ģimenes ārstu profesionālajā kompetencē, informē LETA, atsaucoties uz Valsts kontroles izdarītajiem slēdzieniem.
Valsts kontrole norāda, ka vismazāk pakalpojumi tiek sniegti ģimenes ārstu praksēs, kuru darbības pamatteritorija ir Rīga – vidēji 25% no visu veikto pakalpojumu skaita. Rīgā arī pacienti visvairāk izmanto tiešās pieejamības speciālistu pakalpojumus – vidēji 11% gadījumu. Turklāt ģimenes ārsti, kuri darbojas kā darba ņēmēji pastarpināti kādā ārstniecības iestādē, vidēji 91% gadījumu pacientus pakalpojuma saņemšanai ir nosūtījuši pie citiem speciālistiem.
Valsts kontroles ieskatā, tas liecina, ka Veselības ministrijas (VM) īstenotā politika nav efektīva un nespēj iedzīvotājus pārliecināt, ka ģimenes ārsts ir pirmais un svarīgākais saskarsmes posms starp pacientiem un veselības aprūpes sistēmu un tieši ģimenes ārsts bieži vien var pacientiem sniegt nepieciešamo palīdzību.
"Jāņem vērā arī tas, ka, nosūtot pacientus pie speciālista veikt pakalpojumus, kuri ietilpst ģimenes ārstu profesionālajā kompetencē, palielinās valsts budžeta izdevumi šī pakalpojuma apmaksai. Piemēram, ģimenes ārsta ieņēmumu daļu par konkrēta pacienta aprūpi veido gan ikmēneša maksājums par pacientu neatkarīgi no tā, vai pacients ir apmeklējis ģimenes ārstu vai nav, gan samaksa par ģimenes ārsta šim pacientam sniegto pakalpojumu. Savukārt speciālista pakalpojumi tiek apmaksāti tikai tad, ja pacients to ir apmeklējis un speciālista ieņēmumus veido maksājums par aprūpes epizodi," – norāda Valsts kontrole.
Valsts kontroles ieskatā, palielinot ģimenes ārstu sniegto pakalpojumu apjomu, nozarē uzlabotos ne tikai resursu izmantošanas efektivitāte, bet arī palielinātos ārstu speciālistu pieejamība. Ja ģimenes ārsts nosūta pacientu pie speciālista veikt pakalpojumus, kuri ietilpst ģimenes ārsta profesionālajā kompetencē, speciālisti tiek noslogoti, sniedzot salīdzinoši vienkāršus pakalpojumus un samazinās to iespēja sniegt pakalpojumus, kur nepieciešama īpaša sagatavotība, specifiskas zināšanas un pieredze.
Lai gan nozares profesionāļi ir norādījuši, ka jautājums par ģimenes ārstu nosūtījumu skaita samazināšanu būtu jāskata kontekstā ar klīnisko vadlīniju izstrādi, tomēr VM līdz šim nav izdevies panākt vienošanos ar nozares speciālistiem par vadlīniju izstrādi un apstiprināšanu.
Valsts kontroles ieskatā vadlīnijas ir viens no instrumentiem, lai samazinātu nosūtījumu skaitu, jo, izstrādājot ārstniecības procesu aprakstus konkrētām pacientu grupām, tiktu veicināta racionāla budžeta līdzekļu izmantošana un uzlabota primārās veselības aprūpes kvalitāte, vienlaikus nostiprinot ģimenes ārsta lomu pacienta profilaksē, diagnostikā, ārstēšanā un rehabilitācijā.
