RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Visā Eiropā sievietes biežāk nekā vīrieši iegūst augstāko izglītību, ziņo Eurostat atskaite.
2014. gadā gandrīz pieci miljoni ES iedzīvotāju ieguva augstāko izglītību, viņu vidū 58% ir sievietes. Līdz pat šim laikam zinību jomas dalās "sievišķīgajās" un "vīrišķīgajās": studentu vidū, kas apgūst inženierzinības, celtniecību un ražošanu, gandrīz 75% studentu ir vīrieši, savukārt precīzo zinātņu, matemātikas un skaitļošanas tehnikas jomās – vairāk nekā puse. No otras puses, 80% topošo skolotāju un 75% ārstu Eiropā ir sievietes.
Taču vispopulārākās nozares ir sociālās zinātnes, uzņēmējdarbība un jurisprudence – katrs trešais Eiropas augstskolu absolvents ir saņēmis izglītību kādā no tām. Bulgārijā absolventu skaits šajās jomās ir pat vēl lielāks – 49%. Arī Lietuvā rādītājs ir viens no augstākajiem ES – 43%. Latvijas studenti izvēlas uzņēmējdarbību un jurisprudenci mazliet retāk, taču arī šeit rādītājs ir augstāks nekā vidēji ES – 41,5%. Savukārt Igaunijā minētās profesijas nav tik populāras – 31,1%. Vismazāk menedžera vai advokāta darbs vilina somus – šo izglītību iegūst tikai katrs ceturtais Somijas iedzīvotājs.
Interesanti ir tas, ka Baltijā uzņēmējdarbībai un jurisprudence lielākoties ir sievišķīgs tēls. 75% studentu, kas iegūst juridisko vai ekonomisko izglītību Igaunijā, ir sievietes, savukārt Lietuvā un Latvijā šis rādītājs sastāda 71,65% un 70,5%. Tik augstu rādītāju nav nevienā citā Eiropas valstī. Īrijā, Nīderlandē un Lielbritānijā (ko Eurostat vēl joprojām ņem vērā savā statistikā) vīriešu un sieviešu īpatsvars uzņēmējdarbībā un jurisprudencē ir gandrīz vienāds, bet Lihtenšteina ir vienīgā valsts Eiropā, kurā vīrieši kļūst par juristiem un ekonomistiem trīsreiz biežāk nekā sievietes.
Tehniski zinošākās sievietes Eiropā dzīvo Maķedonijā – neskatoties uz to, ka visā Eiropā inženierzinības, celtniecību un ražošanu biežāk apgūst vīrieši, Maķedonijas iedzīvotājas ir gandrīz panākušas vienlīdzību – studentu vidū, kas mācās šajās jomās, ir 42,1% sieviešu. Viņām pa pēdām seko polietes – 38,6% un serbietes – 35,2%. Šveicē inženiertehniskajās fakultātēs studentes veido tikai 14,7% – mazāk nekā Turcijā un nedaudz vairāk nekā Īrijā. Baltijas valstis šajā jomā īpaši neizceļas: Igaunijā starp studentiem, kas vēlas kļūt par inženieriem ir 32,3% sieviešu, Latvijā – 28,1%, Lietuvā – 22,7%.
Igaunija ir uzstādījusi savdabīgu antirekordu: tikai 10,5% medicīnisko universitāšu absolventu šajā valstī ir virīeši, tātad filoloģiskās fakultātes ir zaudējušas "līgavu fakultāšu" statusu. Latvija seko pa pēdām Igaunijai – tikai 12,2% jauno ārstu ir vīrieši. Lietuvā šis rādītājs sastāda 17,5% – vairāk nekā Somijā un aptuveni tikpat daudz, cik Čehijā. Visvairāk vīriešu medicīnas fakultātes studē Kiprā – 35,2%.
Nākamais rekords pieder Latvijai – tikai katrs piektais jaunietis Latvijā iegūst izglītību humanitāro zināšanu un mākslas jomā. Salīdzinājumam jāpiebilst, ka Nīderlandē humanitāro zinību jomā 42,4% studentu ir vīrieši, pietiekami liels rādītājs ir arī Maltā un Spānijā. Savukārt Nīderlandē sievietes no precīzajām zinātnēm – starp studentiem, kas iegūst izglītību matemātikas un skaitļošanas tehnikas jomā, tikai 27,4% sieviešu. Arī Luksemburgā un Maltā precīzās zinātnes ir "vīrišķīgas", toties Rumānijā (59,4%) un Portugālē (56,9%) tās ieguvušas "sievišķīgu" seju.
Toties Rumānijā vairs nav gandrīz neviena skolotāja vīrieša: tikai trīs no simt (!) absolventiem rumāņu pedagoģiskajās augstskolās ir vīrieši. Horvātijā šis rādītājs sasniedza 3,8%, Igaunijā – 7,6%. Latvijā ir 9,4% jauno skolotāju vīriešu, bet rādītāji Lietuvā gandrīz pilnībā sakrīt ar vidējo rādītāju Eiropā – 19,6%. It visās valstīs pedagoga profesija ir "sievišķīga", vienīgi Luksemburgā vairāk nekā trešdaļa jauno skolotāju ir vīrieši.
