RĪGA, 25. janvāris — Sputnik. Polijas partijas "Civilā platforma" pārstāvis, Polijs Seima deputāts Ježi Včislojs intervijā Polijas preses izdevumam Gazeta Wyborcza pastāstīja, kādus zaudējumus sagādājusi ar Krieviju noslēgtā līguma par vietējo pierobežas satiksmi (VPS) atcelšana.
Tulkoto interviju publicējis portāls InoSMI.
-Vai pastāv iespēja atjaunot vietējās pierobežas satiksmes vienošanos ar Krieviju?
— Manuprāt, ne. Kamēr pie varas paliek "Likums un Taisnība", par to nav ko sapņot.
- Kāpēc jūs par to esat tik pārliecināts?
— Līgums par vietējo pierobežas satiksmi tika apturēts nevis racionālu iemeslu dēļ, bet gan tāpēc, ka "Likuma un Taisnības" priekšsēdētājs Jaroslavs Kačinskis un viņa aprindas cenšas likvidēt agrākās labās attiecības ar Krieviju visās iespējamās sfērās. Nevienam nav pa spēkam mainīt viņu uzskatus.
- Kādus argumentus viņi izmanto?
— Tur jau tā lieta, ka nekādu argumentu viņiem nav. VPS tika apturēts ideoloģisku apsvērumu dēļ. Tam nav nekāda ekonomiskā pamata, ne arī jebkādu draudu no Krievijas puses, ko varētu radīts VPS. Jau četras reizes esmu iekšlietu ministram Mariušam Blaščakam (Mariusz Błaszczak) uzdevis jautājumu par to, kāpēc apturēta līguma darbība, un katru reizi saņēmu citu atbildi.
- Kā viņš to paskaidroja?
— Galvenokārt viņš minēja iemeslus, kuriem patiesībā nav ne mazākās saiknes ar līgumu par vietējo pierobežas satiksmi. Viņš runāja par Krievijas agresīvo politiku pret Gruziju un Ukrainu, par to, ka Krievija apdraudot Baltijas valstis. Pēdējā izteikumā izskanēja doma par kaut kādiem aprēķiniem, kuri esot apliecinājuši, ka Polijai bijis izdevīgi apturēt līgumu par vietējo pierobežas satiksmi no ekonomikas viedokļa.
- Kāpēc?
— Iekšlietu ministrijas vadītājs apgalvo, ka rezultātā poļi pārstājuši masveidā braukāt uz Krieviju pēc benzīna, cigaretēm un vodkas — tagad viņi to visu pērkot pašu mājās.
- Vai jūs šim viedoklim piekrītat?
— Tam piekrist nav iespējams. Pirmkārt, valdības izmantotie aprēķini atšķiras no Galvenās statistikas pārvaldes datiem, kas liecina: līguma darbības laikā Krievijas iedzīvotāji Polijā tērēja vairāk naudas nekā poļi — Kaļiņingradas apgabalā. Otrkārt, ne Pārvalde, ne ministrs Blaščaks neņem vērā to, kas statistikā nav iekļauts.
Es runāju par to, ka viesi no Kaļiņingradas apgabala atstāja Polijā naudu, tērējot to, piemēram, par kosmētiskajiem, gastronomiskajiem, medicīnas un viesnīcu pakalpojumiem. Poļi nebraukāja pie stomatologiem vai kosmetologiem Krievijā, toties Krievijas iedzīvotāji bieži brauca pie mums ar šādu nolūku. Gdaņskā, Gdiņā vai Elblongā, kur dzīvoju es, tas redzams ar neapbruņotu aci.
- Vairākkārtējās robežas šķērsošanas atļauja līguma par vietējo pierobežas satiksmi ietvaros uz pieciem gadiem tika izsniegta par maksu. Poļiem tā izmaksāja apmēram 200 zlotus, bet vīzas cena ir vairākkārt lielāka. Pomoras un Varmijas-Mazūrijas vojevodistes iedzīvotājiem vairs nav izdevīgi braukāt pēc benzīna, alkohola un cigaretēm.
Atgādināšu vēl vienu ļoti svarīgu aspektu. Civilizētajā pasaulē VPS līgumus ievieš ne tikdaudz tāpēc, lai pierobežas rajonos dzīvojošie varētu nopelnīt. Protams, tas nav nekas slikts, taču tā ir tikai blakusparādība. Manuprāt, vissvarīgākā ir pārvietošanās brīvība apstākļos, kad kaimiņvalstis politisku iemeslu dēļ saglabā ierobežojumus robežas šķērsošanai, kā Polija un Krievija, Polija un Ukraina vai Baltkrievija. VPS mērķis ir atbalstīt neliela pierobežas iedzīvotāju loka saziņu un dažādu integrēšanos.
Dažu gadu laikā, kopš darbojās līgums, integrācija ir attīstījusies. Izveidojušies kontakti cilvēku starpā. Dažādu organizāciju un asociāciju locekļi, piemēram, muzikanti un burāšanas mīļotāji varēja tikties, notika starptautiskas velosipēdu ekskursijas un tamlīdzīgi pasākumi.
- Vai cīņai par vietējo pierobežas satiksmi pielikts punkts?
— Šķiet, tā patiešām ir. Tāpēc mēs pašlaik "Civilajā platformā" pārdomājam iespēju iesniegt tiesā kolektīvu prasību pret valsti. VPS apturēšanas radītos zaudējumus ir jāatlīdzina. Galu galā, vismaz 100 000 cilvēku samaksājuši par robežas daudzkārtējās šķērsošanas atļauju atbilstoši līgumam par vietējo pierobežas satiksmi, taču daudzi pat nav paspējuši šo atļauju izmantot. Vācot petīcijas parakstus, tādus cilvēkus nācās sastapt bieži. Viņi ir ļoti sarūgtināti: valdības negaidītā lēmuma rezultātā viņi ir cietuši zaudējumus.
- Cik cilvēkus tas skāris, par kādu summu varētu būt pieteikta kolektīvā prasība?
— Pašlaik man ir grūti precīzi atbildēt uz šo jautājumu. Dažādi vērtējumi liecina, ka cilvēki, kas saņēmuši VPS atļaujas, par tām samaksājuši vismaz 30 miljonus zlotu (aptuveni 7 miljonus eiro). Es uzskatu, ka viņiem ir tiesības pieprasīt ieguldītās naudas atmaksāšanu.
