RĪGA, 24. janvāris — Sputnik, Ļevs Rižkovs. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Donalds Tramps ne vienu reizi vien izteicās par nepieciešamību atkāpties no brīvās tirdzniecības doktrīnas un atgriezties pie protekcioniskās ekonomikas. Kārtējā Pasaules ekonomikas forumu Davosā dažas dienas pirms viņa inaugurācijas ASV pārstāvji tikpat kā nebija sastopami. Acīmredzot, pasaule stāv uz jaunas ekonomiskās realitātes sliekšņa.
Dzīvot pa vecam neizdosies
"Tramps vienkārši simbolizē 70. gadu vidū celtā globālās ekonomikas modeļa beigas, — uzskata Maskavas Valsts universitātes Pasaules politikas fakultātes Starptautiskās drošības katedras docents Aleksejs Feņenko. — Neoliberālā ekonomika turējās uz trim vaļiem: transnacionālā kapitāla brīvās kustības, ārējām investīcijām un sociālo institūtu demontāžas. Faktiski, tāda bija visa "reiganomika", "tečeronomika", bet Krievijā — Jeļcina politika. Tas viss iekļāvās XX gs. vidū gūto sociālo panākumu demontāžas kopējā kontekstā."
Eksperts norāda, ka šī modeļa krīze un pagurums bija saskatāmi jau 2008. gadā. Robeža tika novilkta jau tolaik, nevis aizvadītajā gadā, ko iezīmēja Trampa uzvara.
"2008. gadu iezīmēja trīs notikumi, — pastāstīja Feņenko. — Pirmā bija finanšu krīze. Otrā — "lielā divdesmitnieka" izveide, kuras ietvaros pasaules finanšu kontrolē tika iesaistīti jauni dalībnieki: Ķīna, Indija un Saūda Arābija. Un visbeidzot, trešais notikums — karš Gruzijā, kas kļuva par pirmo lielo ASV sakāvi pēc Padomju Savienības sabrukuma. Šis karš apliecināja, ka amerikāņu spēkam ir robežas."
Ķīnas, Indijas un Āzijas valstu ekonomiku uzplauksme, pēc analītiķa domām, sāk spēlēt pret Rietumiem. Pirmo reizi kopš 1947. gada Amerikā radusies nepieciešamība pārvērtēt brīvās tirdzniecības režīmu. Un tomēr ASV diezin vai atteiksies no agrākās merodes — savu reģionālo partneru "uzrīdīšanas" tradicionālajiem konkurentiem — Krievijai un Ķīnai.
Avots neizsīks
"Baidos, ka Trampa laikos Krieviju gaidīs ne īpaši patīkami brīži, — atzīmēja Aleksejs Feņenko. — Iespējams, mēs saskarsimies nevis ar atbalstu Ukrainas jautājumā, bet gan ar jaunās administrācijas centieniem ielauzties Vidusāzijā, nostiprināties Aizkaukāzā. Līdz pat Gruzijas un Karabahas konfliktu aktivizācijai."
Sputnik korespondents pavaicāja ekspertam: kas gaida Baltijas valstis, kuru valdība pamanījās visai sekmīgi konvertēt pret Krieviju vērsto histēriju finanšu plūsmās? Vai kliedziens "Krievi nāk!" būs tikpat ienesīgs Trampa laikos, kā viņa priekšgājēju valdīšanas periodā?
"Atceros, kā to pašu, vārds vārdā, teica 2009. gada sākumā: pēc "ļaunā Buša" atnāca labais Obama, un tagad beigsies Krievijai naidīgā politika, — atgādināja Feņenko. — To pašu teica arī 2001. gadā, kad Bušs nomainīja Klintonu. Kā redzam, nekas nav manījies. Tātad pret Krieviju vērsto vektoru neviens nav atcēlis. Savukārt no ekonomikas viedokļa Baltijas valstis kā dzīvoja, tā arī turpmāk dzīvos, pateicoties savu iedzīvotāju eksportam uz ārzemēm. Manuprāt, pašlaik tas ir galvenais viņu eksistences avots."
