RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Baltkrievijā topošās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) drošība Lietuvai ir izdzīvošanas jautājums, kamēr citas valstis uz to raugās caur ekonomikas prizmu, otrdien norādījis Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis, reaģējot uz Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča izteikumu, ka Latvija neapsver iespēju ierobežot elektroenerģijas pirkšanu no šīs spēkstacijas, ziņo aģentūra LETA.
Rinkēvičs intervijā ziņu aģentūrai BNS Lietuvā iepriekš sacījis, ka Latvijas valdība atbalsta Lietuvas nostāju jautājumā par nepieciešamību pieprasīt šai kodolspēkstacijai augstākus drošības standartus, tomēr neplāno pieņemt likumus, kas paredzētu ierobežot elektroenerģijas pirkšanu no tās.
Pēc viņa teiktā, Latvija saprot kaimiņvalsts bažas, taču ietur nostāju, ka "pēc iespējas vairāk jārunā ar baltkrieviem". Vienlaikus Rinkēvičs piebildis, ka Lietuvas iekšpolitikā tas ir "karsts jautājums", bet norādījis, ka iekšpolitiku nedomā komentēt."
"Latvijas puse tiešām saprot un atbalsta [nostāju], ka šim objektam jāatbilst visām drošības normām, starptautisko organizāciju monitoringa prasībām," — intervijā Lietuvas sabiedriskajam radio sacījis Skvernelis. (..) Ir pilnīgi dabiski, ka mums tas ir izdzīvošanas jautājums, politisks jautājums, bet citām valstīm tas ir ekonomisks jautājums, un daudzas valstis uz to raugās caur savu interešu un ekonomikas prizmu."
Iepriekšējā Lietuvas valdība pērn jūnijā apstiprināja Astravjecas AES un citu trešo valstu kodolstacijās ražotās elektrības embargo plānu, kas paredz, ka no 2018. gada, kad plānots pabeigt pirmo Baltkrievijas AES energobloku, tajā saražotās elektrības imports uz Lietuvu un vienlaikus citām Eiropas Savienības dalībvalstīm tiktu organizēts tikai caur elektrības biržas "Nord Pool" Lietuvas zonu.
Galīgo lēmumu par nedrošās trešo valstu spēkstacijās ražotas elektroenerģijas importa ierobežošanu Lietuvas valdība gatavojas pieņemt šonedēļ.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas — Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs tikai aptuveni 110 kilometri.
Lietuvu satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta cilvēku evakuācija no Viļņas iespējamās kodolavārijas gadījumā.
Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.