Dmitrijs Kosirevs vēsturnieks, rakstnieks, orientālists, Krievijas kustības par smēķētāju tiesībām prezidija loceklis un starptautiskais komentētājs
Šodien manā slejā ir blogu pārskats, kuru autori strauji sarosījušies cerībā, ka prezidenta Trampa atnākšana sagraus sakāvi cietušo falsifikatoru antitabakas politiku.
Pēc nopelniem
Vispirms Donalds Tramps gribēja EPA (Environmental Protection Agency, Vides aizsardzības aģentūra) vadītāja postenī iecelt Maironu Abellu. Taču vēlāk iecēla Skotu Pruittu. Aģentūras darbinieki meklē psihiatru palīdzību un citus mierinājuma variantus: viņi abi — Abells un Pruitts — ir cilvēki, kuri netic globālās sasilšanas idejai, bet aģentūra lielākoties ir slavena tieši ar to, ka virzījusi demokrātu idejas par globālo sasilšanu un "tīru" enerģiju. Agrāk Tramps vispār gribēja slēgt aģentūru.
Taču kāds tam sakars ar tabaku? Lūk, kāds. EPA jau agrāk bija labi pazīstams "netīrās" enerģijas ražotāju (ogles, gāze, nafta) ienaidnieks. Izrādījies, ka tā ir smēķētāju vajāšanas līdzdalībnieks. Metodika nav mainījusies — vispirms aģentūra pasūtīja ļoti zinātnisku rakstu.
Šajā gadījumā tas ir 1993. gada ziņojums par to, kā pasīvā smēķēšana kaitē apkārtējai videi. Kurš tik šodien nav pasmējies pār šīm idejām — kaitīguma mitoloģija jau sen rūpīgi izskatīta, tostarp noskaidrotas statistikas ekspertu kļūdas iepriekšējos ziņojumos (par to jau esmu rakstījis).
Tomēr tāda ir pašreizējā situācija. Agrāk 1993. gada dokuments bija nepieciešams tiem, kuri 1998.-1999. gadā sāka antitabakas kampaņu ar idejām par kaitējumu, kādu smēķētāji nodara apkārtējiem. Visu šo laiku resors spītīgi turējās pie sava ziņojuma, pat nemēģinot to atkārtoti pārbaudīt.
Mans iemīļotais blogeris Frenks Deiviss šajā sakarā raksta: vai šiem cilvēkiem tagad ir ļoti slikti? Taču EPA ierēdņi "piedalījās pasākumos, kuru rezultātā smēķētājus padzina no krogiem un restorāniem, un neviens vainīgais par to pat ne mirkli neuztraucās. Toties viņi sāka aurot un smilkstēt, tiklīdz radās aizdoms, ka tagad tas pats varētu notikt ar viņiem, ".
Māksla rakstīt pieteikumus
Gribētos vēl piebilst pāris vārdus par to, kā jāraksta slēdzieni par smēķēšanas kaitīgumu un tās aizliegšanas priekšrocībām. Pirmkārt, pētniekiem pareizi jāuzraksta pieteikums, lai saņemtu finansējumu šāda slēdziena izstrādāšanai. Nelabie cilvēki tika pie viena tāda pieteikuma un publicēja to internetā. Runa ir par dokumentu, kas ievajadzējās vajadzīgs Minesotas štatā (ASV), lai pamatotu tur tos pašus smēķēšanas aizliegumus restorānos un bāros.
Lūk, ko zinātnieku kungi un kundzes rakstījuši pieteikumā: "Mēs uzskatām, ka šis pētījums sniegs veselības aprūpes darbiniekiem un smēķēšanas kontroles atbalstītājiem informāciju, kas var atbalstīt tīra gaisa politikas veisošanu, neļaus to atcelt un nesīs ieguldījumu kopējā MPAAT misijā, dodot tai informāciju, kas palīdzētu aizsargāt bāru un restorānu darbiniekus un publiku no pasīvās smēķēšanas."
Kas tā MPAAT tāda ir? Tie ir cilvēki, kas samaksājuši naudu par "zinātni" — tā ir " Minesotas prettabakas partnerība" (Minnesota Partnership for Action Against Tobacco). Tie ir cilvēki, kuri kaismīgi vēlējās pierādīt vietējiem parlamentāriešiem pasīvas smēķēšanas briesmīgo kaitīgumu. Samaksāja un "pierādīja".
Lūk, kā tas notiek. Ja vajadzīga zinātne, tā ierodas gluži kā izsaukta vieglas uzvedības meitene — par velti tas nenotiek. Taču vispirms, tāpat kā šajā dokumentā, viņai noteikti jāapsola, ka pētījums parādīs klientam — antitabakas organizācijai — nepieciešamo rezultātu. Bet ko iesākt, ja nav pārliecības? Pieņemsim, zinātne pierādīs: visi pētījumi liecina, ka pasīvā smēķēšana ir nekaitīga. Tāda zinātne nav vajadzīga. Tādu mēs neesam pasūtījuši.
Starp citu, pateicoties Trampam (vai tāpat vien), tāda agrāko falsifikāciju atklāšana šodien ir modē. Tām nav noilguma termiņa. Taču vai tad kādu šie fakti uztrauc?
Labi, bet kas notiks, ja noskaidrosies, ka statistika, nevis zinātne jau ir pierādījusi, ka smēķēšanas aizliegumi publiskās vietās ne tikai nenes labumu, bet arī kaitē — kaitē cilvēku veselībai?
Runa ir par Brazīliju, Sanpaulu pilsētu. Tur arī kopš 2008. gada ieviesti smēķēšanas ierobežojumi. Varbūt kāds atceras slaveno falsifikāciju par to, ka uzreiz pēc šādiem ierobežojumiem "ASV" (patiesībā — vienā slimnīcā vienā Amerikas pilsētiņā) nekavējoties krities infarktu skaits? Nu smēķēšanas apkarotāji jau šogad raportē: Sanpaulu pēc aizliegumiem infarktu skaits ir mazinājies.
Taču atkal "nelabie cilvēki" atbild uz to, atverot statistiku un parādot: paskat, tieši pēc šī aizlieguma pilsētā infarktu un to rezultātā notikušo letālo gadījumu skaits ir pakāpies un līkne nav kāpusi lejup.
Tātad, pamatojoties uz šo statistiku, liegumi vienā pašā pilsētā ik mēnesi nogalina 200 cilvēku. Varbūt tā nav? Varbūt tam nav nekāda sakara? Ja samazinās, sakars ir, bet ja aug, tad nekādas saiknes nav? Esiet taču konsekventi.
Ardievu, teroristi
Noslēgumā — kāds patikams sīkums. Par to, ka Kabulā izvietotie amerikāņu karavīri organizējuši cigāru klubu.
Stāsts ir sekojošs: talibu laikos smēķēšana bija aizliegta. Talibu aizliegtie kolēģi no "Islāma valsts" arī cīnās ar smēķēšanu, tāpat kā ar televīziju, internetu un visu civilizāciju. Tagad, kad talibi padzīti, iespējams elpot ar pilnu krūti.
Kādam amerikāņu kareivim tēvs — Korejas kara veterāns, atsūtīja cigārus, otram — arī… Pēc tam Floridas štatā ASV, populāra kļuva kustība "Cigārs zaldātam". Kopš 2012. gada maija amerikāņi savākuši un nosūtījuši uz Kabulas klubu ap 700 000 cigāru. Cigāru klubam sāka pievienoties afgāņi.
Interesanti, vai no neliešiem atbrīvotā Alepo jau atkal smēķē?
Autora uzskati var neatbilst redakcijas viedoklim.
