RĪGA, 19. janvāris — Sputnik, Aleksejs Stefanovs. Otrdien vēlu vakarā Eiropas Parlamenta plenārsēdē pēc ceturtās balsojuma kārtas tika ievēlēts jaunais EP prezidents — Eiropas tautas partijas frakcijas pārstāvis, 63 gadus vecais itāļu politiķis, bijušais eirokomisārs Antonio Tajāni.
Kā tas ietekmēs Latvijas un Igaunijas nepilsoņu dzīvi? Ar šo jautājumu Sputnik Latvija vērsās pie eiroparlamentārieša Andreja Mamikina, kurš visās četrās balsojuma kārtās atbalstīja Tajāni galveno oponentu — Eiropas sociālistu partijas pārstāvi Džanni Pitellu.
"Izjūtas ir divējādas. No vienas puses, Tajāni ir no Berluskoni partijas, kas parasti labvēlīgi attiecas pret Krieviju un ārpus Krievijas Federācijas robežām dzīvojošajiem krieviem. Un viņš varētu izprast Latvijas un Igaunijas nepilsoņu problēmas. No šī viedokļa viņa pozīcija ir maigāka nekā citiem eiroparlamentāriešiem no Latvijas, tās pašas Eiropas tautas partijas biedriem — Vaiderei, Kalnietei un Pabrikam," — skaidroja deputāts.
"Taču viņu ievēlēja, pirmkārt, Eiropas tautas partija, otrkārt, konservatīvie un, treškārt, radikālākais liberāļu spārns. Tā ir ļoti konservatīva masa, kas nejūt līdz nepilsoņu stāvoklim. Līdz ar to man sirdi plosa pesimisms," — piebilda Mamikins.
Tūlīt pēc Antionio Tajāni ievēlēšanas postenī Mamikins nolēma, ka jāpiesakās uz pieņemšanu pie jaunā Eiroparlamenta prezidenta, jo "pat deputātam nav nemaz tik vienkārši nokļūt pie Eiroparlamenta prezidenta — kolhozs ir pārāk liels, 751 deputāts."
"Gribētos aprunāties ar Tajāni personīgi. Varbūt doties pie viņa uz pieņemšanu kopā ar deputāti no Igaunijas Janu Tomu un pastāstīt, kas tās ir par nepilsoņu problēmām un kā tās atrisināt. Taču baidos, ka nekavējoties sekot Vaideres un Kalnietes histērija, kuras sāks klaigāt, ka sarkanais Putins atkal grib okupēt Baltijas valstis. Viņas noteikti atbalstīs poļi — arī viņi ir lieli rusofobi. Negribu teikt, ka petīciju par nepilsoņu jautājumu var aizmirst, taču tagad būs grūtāk turpināt cīņu," — uzskata deputāts.
Viņš paskaidroja, ka vakar, jau pirms EP prezidenta vēlēšanu rezultātu pasludināšanas izsūtīta preses relīze, kas prasa slēgt petīciju nepilsoņu lietā.
"Būtu vismaz līdz vakaram pagaidījuši vai šodien paziņojuši," — Mamikins pauda sašutumu un piebilda: "Vispār tas ir ļoti slikti, ka labējās partijas privatizē varu Eiropas Savienībā. Eiropas tautas partijai tagad pieder trīs svarīgākie posteņi: Eiropas komisijas prezidents — Junkers, Eiropas Padomes prezidents — Tusks un Eiropas Parlamenta prezidents — Tajāni. Bet otrā lielākā grupa — sociālisti?"
"Pats par sevi Tajāni ir ļoti simpātisks cilvēks, taču politikā "labs cilvēks" diemžēl nav profesija. Visu izšķir intereses, tāpēc patlaban līdzsvars Eiropas Parlamentā nenāk par labu Igaunijā un Latvijā dzīvojošajiem krievvalodīgajiem. Debatēm nepilsoņu jautājumā bija jānotiek janvārī, tās ir atliktas līdz februārim. Pašlaik noteikti spēki cenšas virzīt ideju: apvienot šīs debates ar jautājumu par trešo valstu pilsoņiem, kuriem nav balsstiesību Vācijas un visas Eiropas Savienības teritorijā. Mēs ar Janu (Tomu — red.) norādām, ka mūsu petīcijas jautājums ir atšķirīgs un nevajag visu krāmēt vienā šķīvī. Ja debates tomēr notiks, pastāv liela iespēja izbīdīt šo rezolūciju plenārsēdē," — apgalvoja politiķis.
Jūnija beigās eirodeputāti no Igaunijas un Latvijas — Jana Toma, Tatjana Ždanoka un Andrejs Mamikins iesniedza Eiropas Parlamentā petīciju par nepilsoņu tiesībām, ko parakstījuši vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku. Deputāti lūdz dāvāt Igaunijas nepilsoņiem tiesības iestāties politiskās partijās un balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet Latvijas nepilsoņiem — balsstiesības pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Petīcija tika pieņemta un jāizskata 2017. gada sākumā.
"Tiesa, pēc Eiroparlamenta prezidenta vēlēšanām mani pārņēmis satraukums," — atzina Andrejs Mamikins.
