Mamikins par ES: svešā acī salmiņu redzam, bet savējā baļķi nemanām

Parasti Eiropas Savienība pievērš uzmanību tam, kas notiek aiz tās robežām, un bieži nemana problēmas pašu mājās, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas.

RĪGA, 14. decembris — Sputnik. Vakar Eiropas Parlaments ar balsu vairākumu apstiprināja ikgadējo "Ziņojumu par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā". Cita starpā ES dalībvalstu pienākums ir dāvāt mazākumtautībām tiesības izmantot dzimto valodu un aizsargāt valodu daudzveidību ES.

"ES līgumi paredz, ka dalībvalstis apvieno kopējās vērtības, tostarp arī cilvēktiesību jomā. Taču patiesībā diemžēl tā notiek ne vienmēr. Parasti Eiropas Savienība pievērš uzmanību tam, kas notiek aiz tās robežām, un bieži nemana problēmas pašu mājās. Piemēram, šogad noskaidrojās, ka ES nav iestādes, kas varētu operatīvi, neatkarīgi un profesionāli novērtēt situāciju Ungārijā un Polijā," — situāciju komentēja Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Andrejs Mamikins (Eiropas sociāldemokrātu grupa).

Ziņojumā izskatīts dažādu Eiropas sabiedrības grupu tiesiskais stāvoklis. Mazākumtautībām veltītajā nodaļā Eiropas Parlaments atzīst mazākumtautību diskriminācijas faktus Eiropas teritorijā. Problēmas risināšanai ierosināts noteikt mazākumtautību tiesību vienotos minimālos standartus un ieviest tolerances un kultūru daudzveidības idejas izglītības programmā.

Депутат Европарламента от Латвии Андрей Мамыкин - Sputnik Latvija
Mamikins lūdz Eiropas Komisiju tikt skaidrībā ar Latvijas melnajiem sarakstiem
EP pievērš uzmanību tam, ka mazākumtautību kopienām ir specifiskas vajadzības, un to tiesiskā vienlīdzība jānodrošina visās ekonomiskās, politiskās, sociālās un kultūras dzīves jomās. Uzsvērta nepieciešamība cienīt izvēles brīvību, risinot jautājumu par piederību mazākumtautībām.

Eiropas Parlaments aicina ES valstis neierobežot mazākumtautību pārstāvju iespēju saņemt tiesisko aizsardzību, izglītību, medicīnu, sabiedriskā sektora pakalpojumus un atteikties no jebkādiem finansiālajiem un administratīvajiem šķēršļiem, kas varētu kavēt valodu daudzveidību Eiropas un nacionālajā līmenī.

Ziņojuma autori uzskata, ka ES valstīm jānodrošina mazākumtautību tiesības izmantot viņu dzimto valodu, un Eiropas komisijai būtu jāpalielina pūles, popularizējot reģionālo valodu mācības un lietošanu valodu diskriminācijas novēršanai ES.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Tatjana Ždanoka. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Tatjana Ždanoka: Cilvēktiesību jēdziena selektīva izpratne apdraud mazākumtautību tiesības uz vienlīdzību
Mamikins uzskata, ka ļoti svarīgs ir fakts, ka jaunajā ziņojumā Eiropas Parlaments aicina ES Pamattiesību aģentūru turpināt diskriminācijas monitoringu dalībvalstīs.

"Mēs zinam, ka Latvijā vēl joprojām dzīvo divsimt tūkstoši cilvēku ar bijušo PSRS pilsoņu īpašo statusu, kuriem nav balsstiesību parlamenta, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās. Ja tāda situācija būtu vērojama nevis ES, bet gan jebkurā citā trešajā pasaules valstī, Eiropas Parlaments noteikti pieņemtu nosodošu rezolūciju. Taču Latvija jau 12 gadus ir pilntiesīga ES locekle, tāpēc šajā jautājumā valda liekulīgs klusums. Mums ir jāizbeidz tamlīdzīga dubulto standartu prakse, un šodien pieņemtais ziņojums, neapšaubāmi, ir svarīgs solis šajā virzienā," — paskaidroja EP deputāts.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала