RĪGA, 13. maijs — Sputnik. Lietuvas parlaments ceturtdien pieņēma rezolūciju, kurā lūdz valdību izskatīt diplomātiskos, tehniskos un tiesiskos pasākumus, kas dotu iespēju apturēt atomelektrostacijas celtniecību Baltkrievijā, vēsta RIA Novosti.
Agrāk Lietuvas ĀM iesniedza notu Baltkrievijas Republikas vēstniekam Aleksandram Koroļam saistībā ar nobrukumu, kas esot noticis AES būvdarbu procesā. Lietuvas Ārlietu ministrija lūdza Baltkrievijas diplomātu sniegt sīkāku informāciju par negadījumu. Minska oficiāli paziņoja, ka AES būvdarbi norit bez starpgadījumiem. Baltkrievijas valdība uzaicināja Lietuvas vēstnieku personiski pārliecināties, ka celtniecības procesā tiek ievēroti atbilstošie drošības noteikumi. 2011. gada jūnijā Lietuva vērsās ar sūdzību komitejā par ESPO konvencijas neievērošanu (konvencija par ietekmes novērtējumu uz apkārtējo vidi transrobežu kontekstā), plānojot Baltkrievijas AES būvniecību.
Par rezolūciju nobalsoja 59 parlamentārieši, divi iebilda pret to, 28 deputāti atturējās.
"Šis Lietuvas solis ietekmēs projekta Baltkrievijas AES izstrādātājus – Baltkrieviju un "Rosatom", viņiem jādomā, ko darīt ar projektu tālāk, — teica opozīcijas līderis un rezolūcijas iniciators Andrus Kubiļus.
Valdībai piedāvāja "nekavējoties asi un kategoriski" informēt Baltkrieviju par Lietuvas viedokli un to, ka Baltkrievijas AES nebūs atļauts izmantot Lietuvas enerģētikas sistēmu un rezerves jaudas. Turklāt stacijas ražotā enerģija netiks pārdota Lietuvas tirgū. Parlaments uzdeva valdībai iesniegt konkrētu rīcības plānu līdz 1. jūnijam.
Baltkrievijas AES kompleksā, kas tiek celts sadarbībā ar Krieviju pilsētas Ostroveca (Grodņas apgabals) rajonā, ietilpst divi energobloki VVER-1200 ar summāro jaudu līdz 2400 MW. AES tiek būvēta saskaņā ar Krievijas jaunās paaudzes "3 +" atomelektrostacijas tipveida projektu ar uzlabotiem tehniskajiem un ekonomiskajiem rādītājiem, kas atbilst tā saucamajām "postfukusimas" drošības normām, kā arī dabas aizsardzības un sanitāri higiēniskās likumdošanas prasībām. Baltkrievijas AES pirmo bloku ieplānots ievadīt ekspluatācijā 2018. gadā, otro — 2020. gadā.
