RĪGA, 14. janvāris — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Raimonds Rublovskis vairākus gadus pats ir strādājis Ziemeļatlantijas bloka struktūrās, dienējis alianses Apvienoto spēku ģenerālštābā Monsā. Taču tagad viņš atzīst, ka pat tur nav bijis iespējams prognozēt tik krasu Rietumu un Krievijas attiecību saasināšanos, ASV karaspēka izvietošanu pie tās austrumu robežām un politiskās elites nomaiņu Savienotajās Valstīs.
Palēninātas darbības mīnas Trampam
"Ja kāds uzskata, ka ASV karaspēka izvietošana Baltijas valstīs un Polijā ir izaicinājums Krievijai, tā ir kļūda. Krievijai ir netieša loma. Galvenā ir Obamas vēlēšanās pēc iespējas vairāk apgrūtināt darbu Trampam pirmajos mēnešos ASV prezidenta postenī," – Rublovskis pastāstīja Sputnik.
Pēc viņa domām, neviens ASV nebija gaidījis Klintones sakāvi un Trampa ievēlēšanu, jo šajā gadījumā notiktu politiskās elites maiņa. Ja prezidenta posteni ieņemtu Klintone, Pentagonā paliktu tās pašas bijušās amatpersonas, un visi jautājumi risinātos tāpat kā Buša un Obamas laikā. Taču Tramps apsteidza Klintoni, un tagad aizejošā administrācija izmisīgi cenšas padarīt Trampa dzīvi pēc iespējas neērtāku vai – iespēju robežās – revanšēties.
"Viņi sprieda tā: Tramps ir gatavs uzlabot attiecības ar Krieviju? Tad mēs nosūtīsim amerikāņu kontingentu tuvāk Krievijas robežam. Vienkāršāk ir ātri pārsviest militāro tehniku un ASV karavīrus pie Krievijas robežām, izsvest viņus būs daudz sarežģītāk.
Gan Trampam, gan jaunajam Pentagona šefam to izdarīt nebūs viegli, lai nesaskartos ar amerikāņu demokrātu kritiku: jaunais ASV prezidents piekāpjas Krievijas priekšā! Tā ir viena no palēninātās darbības mīnām, ko Obamas administrācija uzstādījusi Trampa administrācijai. Tiek darīts viss, lai Trampam būtu pēc iespējas grūtāk uzlabot attiecības ar Krieviju, piemēram, kopīgai cīņai ar ISIS," – paskaidroja sarunbiedrs.
Pēc Rublovska domām, Krievija izturas pareizi, nereaģējot uz "Obamas dāvanām" un gaidot 20. janvāri. Tomēr Trampa uzvaras apstākļos ir zaudējuši (faktiski pazuduši kā politiķi) visi ASV un Eiropas (it īpaši Baltijas) valstu elites pārstāvji, kuri paspēja viņu apliet ar samazgām. Tagad pēdējie mēģinās pierādīt, ka Tramps nav letiģīms (atsauksim atmiņā skandālus ar "Krievijas hakeru uzbrukumiem") prezidents un nespēj pildīt prezidenta pienākumus.
"Pēc 20. janvāra Trampam nāksies lemt, kāda ir NATO loma jaunajā pasaulē. Viņš jau pavēstīja, ka ASV būtu jāpieliek punkts visas NATO donora lomai un naudas tērēšanai tā saucamajai Krievijas kaimiņvalstu drošībai. Sak, lai šīs valstis pašas parūpējas par savu drošību, bet ASV ir jārisina citi jautājumi, piemēram, par to, kā ASV labāk draudzēties ar Krieviju, lai attālinātu to no Ķīnas – valsts ar vienu no spēcīgākajām armijām pasaulē, kas turklāt attīstās pārliecināti un strauji," – uzsvēra eksperts.
Krievijas niknākie preventīvie oponenti: Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Saeimas Ārlietu komisijas priekšēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš, Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, Zviedrijas ekspremjers un bijušais ārlietu ministrs Karls Bildts, Polijas bijušais ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, Rumānijas eksprezidents Trajans Besesku un citi nosūtīja Trampam vēstuli, kurā teikts, ka ASV un Krievijas attiecību uzlabošanās nenesīs Eiropai mieru, bet gan tuvinās kara risku.
Paņēmiens ir saprotams, taču, pēc Rublovska domām, absolūti neloģisks. Pirmkārt, visi vēstules autori vairs neieņem nekādu vietu ne Eiropas politiskajā arēnā, ne savās valstīs. Otrkārt, tieši viņi kritizēja Trampu un atklāti atbalstīja Klintoni. Pats par sevi saprotams, Trampam par to atgādinās.
Neapšaubāmi, Rublovskis norāda, četras ASV bataljona grupas Baltijas valstīs un Polijā nerada nekādus lielus militāros draudus Krievijai, ja salīdzināsim, cik karavīrus un tehnikas vienības šurp nosūtījušas ASV un cik to atrodas viņpus robežas. ASV kareivji nespēs mainīs spēku līdzsvaru. Taču, nedod Dievs, ja uz robežas kaut kas notiks ar amerikāni (nav svarīgi, kas notiks, svarīga ir vieta), tam noteikti būs plaša atbalss pasaulē.
Pagaidām interesi rada ziņa par amerikāņu karavīru imunitāti pret kriminālvajāšanu Latvijā.
"ASV karavīru neaizskaramība šeit bija viens no kareivju dislokācijas noteikumiem valstī. Pareizi, Latvijas jurisdikcija uz viņiem neattiecas. Taču, ja sāksies kautiņi ar NATO karavīriem (kuriem no dienesta brīvajā laikā, piemēram, sagribēsies "kulturāli atpūsties" pie dzēriena glāzes), dabūs tie, kuri viņus šurp aicināja," – paskaidroja Rublovskis.
Neitrālā attieksme pret alianses karavīru dislokāciju var kļūt ārkārtīgi negatīva, turklāt ne tikai pret brašajiem NATO kareivjiem, bet arī pret politiķiem, kuri viņus ataicinājuši, – ministriem Rinkēviču un Bergmani. Vai to saprot cilvēki no "Vienotības" un citām valdošajām partijām? Šis taču ir vēlēšanu gads," – atgādināja Raimonds Rublovskis.
