RĪGA, 5. janvāris — Sputnik. Eiropas Sociālais fonds (ESF) no 2007. līdz 2014. gadam palīdzējis atrast darbu 9,4 miljoniem eiropiešu, liecina Eiropas Komisijas publicētais novērtēšanas ziņojums, vēsta aģentūra LETA.
ESF ir Eiropas vecākais fonds, ko izveidoja 1957. gadā ar Romas līgumu, un tas ir Eiropas galvenais instruments investēšanai cilvēkkapitālā, veicinot nodarbinātību un sociālo iekļaušanu. Fonda prioritātes ir palīdzēt cilvēkiem atrast darbu, nelabvēlīgā situācijā esošus cilvēkus integrēt sabiedrībā un nodrošināt taisnīgākas iespējas visiem.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis pauda nostāju, ka ESF bijusi būtiska nozīme darba tirgu izveidē visās dalībvalstīs, jo modernizēti nodarbinātības dienesti, atbalstītas izglītības sistēmas un valsts pārvaldes.
"Esam snieguši palīdzīgu roku visnelabvēlīgākajā situācijā esošajai sabiedrības daļai. Taču tagad, balstoties uz šo pieredzi, mums jāinvestē Eiropas cilvēkkapitālā — darbiniekos, jauniešos un ikvienā, kas atrodas darba meklējumos," — mudināja Dombrovskis.
Ar ESF starpniecību dalībvalstis izmantoja nozīmīgus papildu finanšu resursus, lai risinātu nodarbinātības un sociālās problēmas, sasniegtu cilvēkus un veidotu tādu politiku, kurai citādi būtu bijis grūti atrast finansiālo atbalstu. ESF, piemēram, nodrošināja vairāk nekā 70% resursu aktīvas darba tirgus politikas īstenošanai Bulgārijā, Grieķijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Rumānijā un Slovākijā un sedza vairāk nekā 5% izdevumu izglītības un apmācības jomā Portugālē un Čehijā, apgalvots ziņojumā.
EK skatījumā, ESF radīja iespēju veidot jaunus sadarbības veidus starp ieinteresētajām personām un atbalstīja vietējās un reģionālās inovācijas, kas pēc tam tika izmantotas valsts mērogā.
EK ieskatā ESF bijusi būtiska loma valsts nodarbinātības dienestu un citu iestāžu, kas atbild par aktīviem darba tirgus pasākumiem, modernizācijas atbalstīšanā. Mazāk attīstītos reģionos ESF atbalstījis reformas izglītības, tiesu un valsts pārvaldes jomā, tādējādi tas labvēlīgi ietekmējis uzņēmējdarbības vidi un palīdzējis veidot iekļaujošāku sabiedrību, uzskata EK.
Saskaņā ar makroekonomikas modelēšanas rezultātiem, ESF bijusi pozitīva ietekme arī uz ES-28 valstu iekšzemes kopproduktu un ražīgumu. Visbeidzot, ziņojumā uzsvērta ESF loma krīzes negatīvo seku novēršanā. Savas elastības dēļ ESF varēja viegli un ātri pievērsties jaunām problēmām, pārorientējot darbības uz tiem, kurus krīze skārusi visvairāk, norādījusi EK.
Kopējais ESF piešķīrumu apjoms no 2007. gada līdz 2013. gadam bija 115,6 miljardi eiro, no kuriem 76,8 miljardi eiro bija no Eiropas Savienības budžeta, 35,1 miljards eiro — valstu publiskie ieguldījumi un 3,7 miljardi eiro — privāto fondu ieguldījumi. Darbības tika īstenotas no 2007. gada janvāra līdz 2015. gada decembrim.
